TSK · Acts 14:17

Tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme dos savu labību, un koki laukā dos savus augļus.

Tad Es došu lietu jūsu zemē savā laikā, agri un vēlu, ka tu vari sakrāt savu labību un savu vīnu un savu eļļu.

Un pēc ilga laika Tā Kunga vārds notika uz Eliju trešā gadā tā: ej, rādies Ahabam, un Es došu lietu zemes virsū.

Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.

Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,

Ak Kungs, Tava žēlastība sniedzās līdz pat debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem.

Tu piemeklē zemi un to dzirdini un to dari ļoti bagātu. Dieva upīte ir ūdens pilna. Tu liec viņu labībai labi izdoties, jo tā Tu zemi apkopi.

Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, — zeme ir Tava padoma pilna.

Visas acis gaida uz Tevi un Tu tiem dod viņu barību savā laikā:

Un Es viņu darīšu par postažu: viņš netaps apgraizīts nedz apkapāts, bet dadži un ērkšķi tur uzdīgs, un Es pavēlēšu padebešiem, ka uz to nebūs līt lietum.

Un nesaka savā sirdī: lai jel bīstamies To Kungu, savu Dievu, kas mums dod lietu agri un vēlu — savā laikā, kas mums pasargā pļaujamā laika noliktās nedēļas.

Un Es darīšu viņus un vietas ap Manu kalnu par svētību, un Es došu lietu savā laikā; tas būs svētības lietus.

‹Ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.›

Ka tie To Kungu meklētu, lai tie Viņu varētu just un atrast, — jebšu Viņš nav tālu no neviena no mums.

Tiem bagātiem šinī pasaulē pavēli, lai tie augsti neturas, nedz cerē uz nepastāvīgo bagātību, bet uz dzīvo Dievu, kas mums visas lietas bagātīgi pasniedz par atspirgšanu;