TSK · Acts 14:23

Un Viņš iecēla divpadsmit (ko nosauca par apustuļiem), lai tie pie Viņa būtu, un Viņš tos izsūtītu, Dieva vārdu sludināt,

Iesākot no Jāņa kristības līdz dienai, kad Viņš no mums ir uzņemts debesīs, ka viens no šiem top par Viņa augšāmcelšanās liecinieku līdz ar mums.”

Un pie draudzes, kas bija Antiohijā, bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, kas dēvēts Nigers, un Lucijus no Kirenes un Mannaēns, kas ar Hērodu, to lielkungu, bija uzaudzināts, un Sauls.

Un uz Jeruzālemi nākuši, tie tapa uzņemti no draudzes un apustuļiem un vecajiem, un pasludināja, kādas lietas Dievs ar tiem bija darījis.

Un caur viņu rokām tā rakstīt: “Apustuļi un vecaji un brāļi prieku vēlē brāļiem, kas pagāni bijuši un ir Antiohijā un Sīrijā un Kilikijā.

Un nu, brāļi, es jūs nododu Dievam un Viņa žēlastības vārdam, kas ir spēcīgs, jūs uztaisīt un jums mantību dot ar visiem svētītiem.

Bet pats mūsu Kungs Jēzus Kristus un mūsu Dievs un Tēvs, kas mūs ir mīlējis un devis mūžīgu iepriecināšanu un labu cerību iekš žēlastības,

Vecajus, kas labi valda, turi divkārtīgā godā, visvairāk tos, kas strādā iekš vārda un mācīšanas.

Tādēļ es arī to ciešu, bet es nekaunos; jo es zinu, kam esmu ticējis, un stipri ceru, ka Viņš ir spēcīgs, to man novēlēto mantu pasargāt līdz viņai dienai.

Tādēļ tevi esmu atstājis Krētā, ka tu izdarītu, kas vēl trūka, un pa pilsētām vecajus ieceltu, kā es tev esmu pavēlējis,

Vecajus jūsu starpā pamācu, es līdzvecākais un liecinieks par Kristus ciešanām un arī godības biedrs, kas taps redzams:

Vecākais, izredzētai mātei un viņas bērniem, ko es patiesi mīlēju, un ne vien es, bet arī visi, kas patiesību atzinuši,