TSK · Romans 3:19

Savu svēto kājas Viņš pasargā; bet tie bezdievīgie tumsībā iet bojā: jo neviens nav varens caur (savu) spēku.

Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?

Lai tu to piemini un kaunies, un savu muti vairs neatdari sava kauna dēļ, kad Es tev visu piedošu, ko tu esi darījusi, saka Tas Kungs Dievs.

Bet tie, to dzirdējuši un no savas sirds apziņas pārliecināti, izgāja cits pakaļ citam, no vecajiem līdz tiem pēdējiem. Un Jēzus tur palika viens pats ar sievu, kas vidū stāvēja.

‹Bet lai vārds piepildās, kas rakstīts viņu bauslībā: tie Mani velti ienīdējuši.›

Tāpēc tu, ak cilvēks, esi nepiedodams, ikviens, kas tiesā; jo kurā lietā tu otru tiesā, tu pats sevi notiesā, jo tu tās pašas lietas dari, tu tiesātājs.

Visādi liels! Jo pirmā kārtā Dieva vārdi tiem ir uzticēti.

Ko tad nu? Vai mēs esam labāki? Nemaz ne. Jo mēs jau pirmāk esam rādījuši, gan Jūdus, gan Grieķus, visus esam apakš grēka.

Lai neviena miesa Viņa priekšā nelielās.

Jo cik ir no bauslības darbiem, tie ir apakš lāsta, jo ir rakstīts: “Ikviens ir nolādēts, kas nepaliek iekš visa, kas ir rakstīts bauslības grāmatā, ka viņš to dara.”

Ka Viņš tos, kas bija apakš bauslības, atpirktu, ka mēs bērnu tiesu dabūtu.

Bet ja jūs no Gara topat vadīti, tad jūs neesat apakš bauslības.