TSK · 1 John 2:19

Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.

Un pat mans draugs, kam es uzticējos, kas manu maizi ēda, mani min pa kājām.

Un tie Man būs par tautu, un Es tiem būšu par Dievu.

‹Jo viltīgi kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka arī izredzētie, ja tas varētu būt, uz alošanu taptu pievilti.›

‹Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas Vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku.›

‹Bet kas uz akmens, ir tie: kad tie Vārdu dzird, tad tie to uzņem ar prieku, bet tiem nav saknes; mazu brīdi tie tic un kārdināšanas laikā tie atkāpjās.›

‹Ikviens, ko Tas Tēvs Man dod, tas nāk pie Manis, un kas nāk pie Manis, to Es neizmetīšu ārā.›

‹Ikvienu zaru pie Manis, kas augļus nenes, to Viņš noņem, un ikvienu, kas augļus nes, to Viņš šķīsta, lai tas jo vairāk augļus nes.›

Un no jums pašiem vīri celsies, negantas lietas runādami, ka tie mācekļus novērstu sev pakaļ.

Tad nu arīdzan tāpat šinī laikā viens atlikums pēc žēlīgas izredzēšanas ir atlicis.

Tāpēc es visu panesu izredzēto dēļ, lai arī tie debess prieku dabū iekš Kristus Jēzus ar mūžīgu godību.

Bet šie tālu netiks; jo šo trakums taps visiem zināms, tā kā arī pie viņiem notika.

Kas izredzēti pēc Dieva, Tā Tēva, paredzēšanas, iekš Gara svēti darīti, uz paklausīšanu un uz apslacīšanu ar Jēzus Kristus asinīm: žēlastība un miers lai pie jums vairojās.

Jūda, Jēzus Kristus kalps un Jēkaba brālis, tiem aicinātiem, kas iekš Dieva Tā Tēva svētīti un iekš Jēzus Kristus pasargāti.