TSK · Acts 12:17

Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.

Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,

Viņš tiesu nes tiem, kas varas darbus cieš, dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus.

Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.

Tad tie pacēla akmeņus, mest uz Viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no Dieva nama ārā, iedams caur viņu vidu. Un tā Viņš aizgāja.

Tad Jēzus droši vairs nestaigāja starp Jūdiem, bet no turienes aizgāja uz vietu tuvu pie tuksneša, uz pilsētu vārdā Efraīma, un tur Viņš palika ar Saviem mācekļiem.

Un Pāvils cēlies un ar roku metis sacīja: “Jūs Israēla vīri un jūs dievbijīgie, klausāties:

Un tie no cietuma izgājuši, nogāja pie Lidijas; un brāļus redzējuši, tie tos pamācīja un aizgāja.

Un otrā dienā Pāvils ar mums nogāja pie Jēkaba; un visi vecaji tur arīdzan sanāca.

Pēc Tas ir redzēts no Jēkaba, pēc no visiem apustuļiem.

Un kad Jēkabs, Kefas un Jānis, ko turēja par pīlāriem, atzina žēlastību, kas man bija dota; tad tie man un Barnabam roku deva uz biedrību, lai mēs mācītu pagānus un viņi apgraizītos;

Jēkabs, Dieva un Tā Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina divpadsmit ciltis, kas dzīvo svešumā.