TSK · Acts 17:11

No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.

Cik ļoti es mīlēju Tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.

Agri manas acis mostas, pārdomāt Tavus Vārdus.

Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,

Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.

Meklējiet Tā Kunga grāmatā un lasiet! Neviena no tiem netrūkst, tie visi sarodas kopā; jo (Tā Kunga) mute to ir pavēlējusi, un Viņa Gars tos sapulcinās.

‹Bet kas uz labu zemi sēts, ir tas, kas Vārdu dzird un saprot un turklāt nes augļus,› ‹cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus un cits trīsdesmitkārtīgus.›”

Pēc Viņš uz tiem sacīja: “‹Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.›”

‹Bet kas dara patiesību, tas nāk priekš gaismas, lai viņa darbus var redzēt, jo tie darīti iekš Dieva.›”

Kas nu viņa vārdu labprāt uzņēma, tie tapa kristīti; un tanī dienā tapa pieliktas kādas trīs tūkstošas dvēseles.

Un apustuļi un brāļi Jūdu zemē dzirdēja, ka arī pagāni Dieva vārdu bija pieņēmuši.

Un jūs esat pakaļdzinušies mums un Tam Kungam un to vārdu uzņēmuši iekš daudz bēdām ar Svētā Gara prieku;

Un ar visādu pievilšanu uz netaisnību pie tiem, kas pazūd; tādēļ ka tie patiesības mīlestību nav pieņēmuši, ka taptu svēti.

Tāpēc noliekat visu nešķīstību un blēdību un pieņemat ar lēnprātību to iekš jums iedēstīto vārdu, kas jūsu dvēseles var darīt svētas.

Tā kā jaunpiedzimuši bērniņi iekārojaties garīgo bezviltīgo pienu, ka jūs caur to uzaugat,

Tie ir no pasaules, tāpēc tie runā no pasaules, un pasaule tos klausa.