TSK · Acts 17:25

Bet tie krita uz savu vaigu un sacīja: Ak Dievs! Tu Dievs pār visas miesas gariem, — ja viens cilvēks apgrēkojies, vai Tu tāpēc dusmosies par visu draudzi?

Viņa rokā ir visu dzīvo dvēsele un visu cilvēku miesu gars.

Kamēr mana dvēsele vēl ir iekš manis un gars no Dieva manās nāsīs —

Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:

Es saku uz To Kungu: Tu esi Tas Kungs, bez Tevis man labuma nav.

Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.

Jo Es nebāršos mūžīgi nedz dusmošos bez gala; jo priekš Mana vaiga nonīktu gars un tās dvēseles, ko esmu radījis.

Es ienīstu un atmetu jūsu svētkus un negribu ost jūsu sapulces.

‹Ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.›

Jebšu Viņš Sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debesīm mums lietu un auglīgus laikus dodams, mūsu sirdis ar barību un ar prieku pildīdams.”

Jeb kas Viņam papriekš devis, ka tam taptu atmaksāts?