TSK · Genesis 17:8

Tad Tas Kungs parādījās Ābramam un sacīja: tavam dzimumam Es došu šo zemi; un viņš tur uztaisīja altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies.

Celies, pārstaigā to zemi krustām šķērsām, jo tev Es to gribu dot.

Es esmu svešinieks un piedzīvotājs pie jums, dodiet man dzimts kapa vietu, — tad es savu mironi aprakšu no manām acīm nost.

Un Jēkabs nāca pie Īzaka, sava tēva, uz Mamri pie Kirjat-Arbas, tā ir Hebrone, kur Ābrahāms un Īzaks kā svešinieki bija mituši.

Un viņš uz mani sacījis: redzi, Es tev likšu augļoties un tevi vairošu un tevi celšu par tautu pulku, un došu šo zemi tavam dzimumam pēc tevis par mūžīgu mantu.

Un Es jūs pieņemšu par Saviem ļaudīm un jums būšu par Dievu, un jūs atzīsiet, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes nastām.

Tad nu Israēla bērniem būs svētīt to dusēšanas dienu un turēt to dusēšanas dienu uz saviem pēcnākamiem par derību mūžīgi.

Un tev tos būs svaidīt, itin kā tu viņu tēvu esi svaidījis, lai tie ir Mani priesteri, un tas notiks, ka tiem tā svaidīšana būs par priestera amatu mūžīgi pie viņu pēcnākamiem.

Un tas lai jums ir par likumu mūžam, ka jūs Israēla bērnus salīdzināt par visiem viņu grēkiem vienreiz gadskārtā. Un viņš darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

Un Mozus sacīja uz Hobabu, Reguēļa, tā Midiānieša, dēlu, Mozus sievas brāli: mēs ejam uz to vietu, par ko Tas Kungs ir sacījis: “To Es jums došu.” Nāc līdz ar mums, mēs tev gribam labu darīt, jo Tas Kungs Israēlim labumu apsolījis.

Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: kāp uz šo Abarim kalnu un skati to zemi, ko Es Israēla bērniem esmu devis.

Jo tu esi svēta tauta Tam Kungam, savam Dievam, un Tas Kungs tevi ir izredzējis, ka tu Viņam esi īpaša tauta no visām tautām, kas virs zemes.

Ka Viņš tevi šodien ieceltu sev par tautu un tev būtu par Dievu, kā Viņš tev runājis un kā Viņš zvērējis taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam.

“Kāp uz šo Abarim kalnu, tas ir Nebo kalns, Moaba zemē pret Jēriku, un skaties Kanaāna zemi, ko Es Israēla bērniem došu iemantot.

Mans kalps Mozus ir nomiris; tad nu celies, ej pāri pār šo Jordāni, tu un visi šie ļaudis, uz to zemi, ko Es Israēla bērniem dodu.

Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu; —

Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.

Lai tie staigā Manos likumos un sarga Manas tiesas un tās dara, un tie Man būs par ļaudīm, un Es tiem būšu par Dievu.

Un Es tos atvedīšu, ka tiem būs dzīvot Jeruzālemes vidū. Un tie Man būs par ļaudīm, un Es tiem būšu par Dievu patiesībā un taisnībā.