TSK · Luke 7:22

Tas Kungs atdara akliem acis, Tas Kungs uzceļ nospiestus; Tas Kungs mīļo taisnus.

Un redzētāju acis nebūs vairs aptumšotas, un klausītāju ausis klausīsies.

“Es Tas Kungs Tevi esmu aicinājis iekš taisnības un Tevi satveru pie Tavas rokas un Tevi pasargāju un Tevi ieceļu par derību ļaudīm, par gaišumu pagāniem,

Atved tos aklos ļaudis, kam tomēr acis, un tos kurlos, kam tomēr ausis.

Redzi, Es tos atvedīšu no ziemeļu zemes un tos sapulcināšu no zemes galiem; viņu starpā būs akli un tizli, grūtas un dzemdētājas kopā, lielā pulkā tie šurp atgriezīsies.

Un Viņam namā ieejot aklie piestājās, un Jēzus uz tiem sacīja: “‹Vai jūs ticat, ka Es spēju to darīt?›” Tie uz Viņu sacīja: “Ticam gan, Kungs.”

Un tur akli un tizli nogāja pie Viņa Dieva namā, un Viņš tos dziedināja.

“‹Tā Kunga gars ir uz Manis, tāpēc Viņš Mani svaidījis, nabagiem sludināt prieka vēsti, tos, kam sagrauztas sirdis, dziedināt, cietuma ļaudīm sludināt atsvabināšanu, un akliem gaismu, salauztos palaist vaļā,›

Un piegājis aizskāra zārku, un tie nesēji apstājās, un Viņš sacīja: “‹Jaunekli, Es tev saku, celies augšām.›”

Un tie Viņu apsmēja, zinādami, ka tā bija nomirusi.

Bet gadījās, Viņam tuvu klāt nākot pie Jērikas, viens akls sēdēja ceļmalā un nabagoja.

Tas cilvēks atbildēja un uz tiem sacīja: “Tā ir apbrīnojama lieta, ka jūs nezināt, no kurienes Tas ir, un tomēr Tas manas acis atdarījis.

Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, ar stipru balsi brēkdami, un daudzi paralizēti un tizli tapa dziedināti.

‹Viņu acis atdarīt, ka tie atgriežas no tumsības pie gaismas un no velna varas pie Dieva, ka tie dabū grēku piedošanu un daļu starp svētītiem caur ticību uz Mani.›”