Pašreizējā stunda
Rīta lūgšana — Pirmā stunda
Mēs pateicamies Dievam par nakti un lūdzam Viņu apgaismot jauno dienu ar Kristus augšāmcelšanās gaismu.
Ievads katrai stundai
Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā
viens Dievs. Āmen.
Kungs, apžēlojies. Kungs, apžēlojies. Kungs, svētī. Āmen.
Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam, tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
TĒVS MŪSU
‹Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.›
‹Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.›
‹Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.›
‹Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.›
‹Un neieved mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder valstība un spēks un gods mūžīgi. Āmen.”›
Pateicības lūgšana
Teicīsim Labumu Darītāju, žēlsirdīgo Dievu, mūsu Kunga un Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus Tēvu, jo Viņš mūs ir apklājis un palīdzējis, pasargājis un pieņēmis pie Sevis, apžēlojies par mums un stiprinājis mūs, un atvedis mūs līdz šai stundai. Viņu arī lūgsim, lai Viņš mūs sargā šajā svētajā dienā un visas mūsu dzīves dienās pilnīgā mierā. Visuvaldītājs, Kungs, mūsu Dievs.
Ak, Kungs Dievs, Visuvaldītājs, mūsu Kunga un Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus Tēvs, mēs Tev pateicamies vienmēr, par visu un visos apstākļos, jo Tu mūs esi apklājis un palīdzējis, pasargājis un pieņēmis pie Sevis, apžēlojies par mums un stiprinājis mūs, un atvedis mūs līdz šai stundai.
Tādēļ mēs lūdzam un piesaucam Tavu labestību, ak Cilvēkmīļais: dāvā, lai mēs pabeigtu šo svēto dienu un visas mūsu dzīves dienas pilnīgā mierā ar Tavu bijību. Visu skaudību un visus kārdinājumus, un ikvienu sātana darbu, un ļaunu cilvēku viltības, un redzamo un neredzamo ienaidnieku uzbrukumus, atņem no mums un no visiem Taviem ļaudīm un no šīs Tavas svētās vietas. Bet to, kas ir labs un noderīgs, dāvā mums. Jo Tu esi tas, kas mums esi devis varu mīdīt čūskas un skorpionus un visu ienaidnieka spēku. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā.
Ar žēlastību, līdzjūtību un mīlestību pret cilvēkiem, kas ir Tavam vienpiedzimušajam Dēlam, mūsu Kungam un Dievam un Pestītājam Jēzum Kristum. Caur Viņu Tev pienākas gods un slava un vara un pielūgsme, kopā ar dzīvudarošo Svēto Garu, kas ir vienlīdzīgs ar Tevi, tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
Psalms 50
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
Lūgšanas sākums (Nāciet, pielūgsim — Pāvila lasījums — No Baznīcas ticības):-
Nāciet, pielūgsim; nāciet, lūgsim Kristu, mūsu Dievu. Nāciet, pielūgsim; nāciet, lūgsim Kristu, mūsu Ķēniņu. Nāciet, pielūgsim; nāciet, lūgsim Kristu, mūsu Pestītāju. Mūsu Kungs Jēzus Kristus, Dieva Vārds, mūsu Dievs, caur svētās Marijas un visu Tavu svēto aizlūgumiem sargi mūs, un ļauj mums iesākt labu iesākumu. Apžēlojies par mums pēc Savas gribas mūžīgi. Nakts aizvadīta; mēs Tev pateicamies, Kungs, un lūdzam, lai Tu mūs šodien sargātu bez grēka un glābtu mūs.
Pāvila lasījums no Vēstules efeziešiem (4:1–5): Lūdzu jūs es, kas esmu gūsteknis Kungā, lai jūs dzīvotu cienīgi aicinājuma, ar ko esat aicināti, ar visu pazemību un lēnprātību, un lēnīgu pacietību, ciezdami cits citu mīlestībā, steigdamies uzturēt Gara vienotību miera saitēs, lai jūs būtu viena miesa un viens Gars, kā arī esat aicināti vienai sava aicinājuma cerībai; viens Kungs, viena ticība, viena Kristība.
No Baznīcas ticības: Viens ir Dievs, visu Tēvs. Viens ir arī Viņa Dēls Jēzus Kristus, Vārds, kas iemiesojās un nomira un trešajā dienā augšāmcēlās no mirušajiem un kopā ar Sevi darīja mūs dzīvus. Viens ir Svētais Gars, Mierinātājs, kas Savā Hipostāzē ir viens, no Tēva iziet un šķīstī visu radību. Viņš māca mūs pielūgt Svēto Trīsvienību vienā Dievībā un vienā Dabā; mēs Viņu teicam un svētījam mūžīgi. Āmen.
LASĪJUMS NO SVĒTĀ APUSTUĻA PĀVILA VĒSTULES EFEZIEŠIEM (4:1-5)
Tad nu jūs lūdzu, es, saistīts iekš Tā Kunga, ka jūs cienīgi staigājiet pēc aicināšanas, ar ko esat aicināti,
Ar visu pazemību un laipnību un lēnprātību, cits citu panesdami iekš mīlestības,
Un čakli būdami, sargāt gara vienprātību caur miera saiti,
Viena miesa un viens gars, tā kā jūs arī esat aicināti savā aicināšanā uz vienu cerību;
Viens Kungs, viena ticība, viena kristība;
Rīta stunda no svētītās dienas; to upurēju Kristum, savam Ķēniņam un Dievam, un lūdzu Viņu piedot man manus grēkus.
no mūsu tēva Dāvida pravieša psalmiem — lai viņa svētības ir pār mums. Āmen.
Svētītās dienas rīta lūgšana,
Svētīgs tas cilvēks, kas nestaigā bezdievīgo runās, nedz stāv uz grēcinieku ceļa, nedz sēž mēdītāju biedrībā;
Bet kam labs prāts pie Tā Kunga bauslības, un kas Viņa bauslību pārdomā dienās, naktīs.
Jo tas ir kā koks stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes savā laikā, un viņa lapas nesavīst, un viss, ko viņš dara, tas labi izdodas.
Tā nav bezdievīgiem, bet tie ir kā pelus, ko vējš izputina.
Tāpēc bezdievīgie nepastāvēs sodā, nedz grēcinieki taisno draudzē.
Jo Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ies bojā.
No mūsu tēva Dāvida, pravieša un ķēniņa, psalmiem,
Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?
Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.
Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!
Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.
Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.
Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.
Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.
Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.
Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.
Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.
Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.
Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.
Psalms 1
Svētīgs tas cilvēks, kas nestaigā bezdievīgo runās, nedz stāv uz grēcinieku ceļa, nedz sēž mēdītāju biedrībā;
Bet kam labs prāts pie Tā Kunga bauslības, un kas Viņa bauslību pārdomā dienās, naktīs.
Jo tas ir kā koks stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes savā laikā, un viņa lapas nesavīst, un viss, ko viņš dara, tas labi izdodas.
Tā nav bezdievīgiem, bet tie ir kā pelus, ko vējš izputina.
Tāpēc bezdievīgie nepastāvēs sodā, nedz grēcinieki taisno draudzē.
Jo Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ies bojā.
Psalms 2
Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?
Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.
Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!
Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.
Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.
Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.
Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.
Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.
Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.
Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.
Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.
Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.
Psalms 3
Dāvida dziesma, kad tas bēga no sava dēla Absaloma. Ak Kungs! cik daudz manu pretinieku! Daudz, kas ceļas pret mani.
Daudzi saka uz manu dvēseli: tai pestīšanas nav pie Dieva. (Sela.)
Bet Tu, Kungs, esi par bruņām ap mani, mana godība un kas paceļ manu galvu.
Es piesaucu To Kungu ar savu balsi, un Viņš mani paklausa no Sava svētā kalna. (Sela.)
Es apgūlos un aizmigu, un atmodos, jo Tas Kungs mani uztur
Es nebīstos no daudz tūkstošiem ļaužu, kas visapkārt pret mani stājās.
Celies, Kungs, glābi mani, mans Dievs, jo Tu visiem maniem ienaidniekiem siti vaigā, Tu bezdievīgiem salauzi zobus.
Pie Tā Kunga ir pestīšana! Tava svētība pār Taviem ļaudīm! (Sela.)
Psalms 4
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm. Kad es saucu, tad paklausi mani, Tu, manas taisnības Dievs; bēdās Tu mani esi iepriecinājis; esi man žēlīgs un paklausi manu lūgšanu.
Cilvēku bērni, cik ilgi mans gods paliks kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsiet nīcīgas lietas un meklēsiet melus? (Sela.)
Atzīstiet jel, ka Tas Kungs brīnišķi vadījis to, kas Viņu bīstas; Tas Kungs mani paklausa, kad es Viņu piesaucu.
Dusmojiet, bet negrēkojiet, runājiet savā sirdī uz savām gultām un esiet klusu (Sela.)
Upurējiet taisnības upurus un paļaujaties uz To Kungu.
Daudzi saka: kas mums rādīs labumu? Pacel, ak Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu.
Tu manai sirdij devis vairāk prieka nekā viņiem, kad tiem labības un vīna papilnam.
Es apgulšos ar mieru un aizmigšu, jo Tu vien, Kungs dari, ka es droši dzīvoju.
Psalms 5
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz stabulēm. Ak Kungs, klausies uz maniem vārdiem, ņem vērā manas domas.
Samani manas kliegšanas balsi, mans ķēniņ un mans Dievs, jo es Tevi gribu pielūgt.
Rītos, ak Kungs, klausi manu balsi, rītos es uz Tevi gribu sataisīties un skatīties.
Jo Tu neesi tāds Dievs, kam bezdievība patīk; kas ir ļauns, tas pie Tevis nepaliek.
Trakotāji nepastāvēs priekš Tavām acīm, Tu ienīsti visus ļauna darītājus.
Tu nomaitā melkuļus, asins vainīgie un viltnieki Tam Kungam ir negantība.
Bet es iešu Tavā namā caur Tavu lielo žēlastību, es pielūgšu Tava svētuma mājoklī, Tevi bīdamies.
Kungs, vadi mani pēc Savas taisnības, manu glūnētāju dēļ, dari līdzenu Savu ceļu manā priekšā.
Jo viņu mutē nav nekādas patiesības, viņu sirdīs ir ļaunums, viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savu mēli tie glauda.
Sodi tos, ak Dievs, lai tie krīt no saviem padomiem; atstum tos viņu lielos noziegumos, jo tie pret Tevi sacēlušies,
Bet lai priecājās visi, kas uz Tevi cerē, mūžīgi lai tie gavilē, jo Tu tos pasargi; lai līksmojās iekš Tevis, kas Tavu vārdu mīļo.
Jo Tu, Kungs, svētīsi to taisno, un to pušķosi ar žēlastību kā ar bruņām.
Psalms 6
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā!
Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies,
Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi?
Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.
Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs?
Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām,
Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ.
Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.
Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem.
Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši.
Psalms 8
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim, uz arfas. Kungs, mūsu valdītājs, kāds augsti godājams ir Tavs Vārds visās zemēs, kas esi cēlis Savu godību pār debesīm!
No bērniņu un zīdāmo mutes Tu esi sataisījis spēku, Savu pretinieku dēļ, apklusināt ienaidnieku un atriebēju.
Kad es redzu Tavu debesi, Tavu pirkstu darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi taisījis: —
Kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?
Tu viņu mazliet no Dieva esi atšķīris, un ar godību un jaukumu Tu viņu esi pušķojis.
Tu viņu esi iecēlis par valdnieku pār Tavu roku darbiem, visu Tu esi licis apakš viņa kājām,
Avis un vēršus visnotaļ, arī lauka zvērus,
Putnus apakš debess, zivis jūrā, kas jūras ceļus pārstaigā.
Kungs, mūsu valdītājs, kāds augsti godājams ir Tavs Vārds visās zemēs!
Psalms 11
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Es paļaujos uz To Kungu. Kā tad jūs sakāt uz manu dvēseli: skrej uz saviem kalniem kā putns!
Jo redzi, bezdievīgie uzvelk stopu, tie liek savas bultas uz auklām, slepeni šaut tos, kas sirds taisni.
Jo pamati top nopostīti; ko darīs taisnais?
Tas Kungs ir Savā svētā namā, Tā Kunga godības krēsls ir debesīs, Viņa acis skatās, Viņa acu skati pārmana cilvēku bērnus.
Tas Kungs pārbauda taisno, bet bezdievīgo un varas darbu mīļotāju Viņa dvēsele ienīst.
Pār bezdievīgiem Viņš liks līt valgiem, ugunij un sēram, un varena vētra būs viņu daļa.
Jo Tas Kungs ir taisns, Viņš mīļo taisnību, Viņa vaigs uzlūko taisno.
Psalms 12
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim uz astoņām stīgām. Palīdz, ak Kungs! Jo svētie ir zustin zuduši, un ticīgo ir maz starp cilvēku bērniem.
Tie runā nelietību ikviens ar savu tuvāko; lūpām smaidīdami, ar divējādu sirdi tie runā.
Lai Tas Kungs izdeldē visu liekulību, to mēli, kas runā lielību,
Kas saka: mēs pārvarēsim ar savu mēli, mūsu mute ir ar mums; kas mums ir par kungu?
Tad nu nabagu postīšanas dēļ un bēdīgo nopūšanās dēļ Es celšos, saka Tas Kungs: Es došu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojās.
Tā Kunga vārdi ir šķīsti vārdi, kā sudrabs mālu traukā kausēts un septiņkārt šķīstīts.
Kaut Tu, ak Kungs, tos gribētu pasargāt, kaut Tu mūs gribētu paglabāt no šīs cilts mūžīgi.
Bezdievīgie lepni staigā visapkārt, kur netiklība augsti ceļas starp cilvēku bērniem.
Psalms 14
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Ģeķi saka savā sirdī Dieva nav; tie ir samaitājušies un sagānījušies ar savu darbošanos, neviena nav, kas labu dara.
Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, raudzīt, vai jel kas būtu prātīgs, kas meklē Dievu.
Bet tie visi atkāpušies, visnotaļ smirdoši tapuši, neviena nav, kas labu dara, nav it neviena.
Vai tad nav nekādas atzīšanas tiem ļauna darītājiem, kas ēd manus ļaudis, tā kā ēd maizi, bet To Kungu tie nepiesauc?
Tad tie bīdamies izbīstas, jo Dievs ir pie tās taisnās cilts.
Jūs nievājat nabaga padomu, bet Tas Kungs ir viņa patvērums.
Ak! Kaut no Ciānas nāktu Israēla pestīšana! Kad Tas Kungs atkal atved Savus cietuma ļaudis, tad Jēkabs priecāsies un Israēls līksmosies.
Psalms 15
Dāvida dziesma. Kungs, kas mājos Tavā dzīvoklī? un kas dzīvos uz Tava svētā kalna?
Kas bezvainīgi staigā un taisnību dara un patiesību runā no sirds dziļuma;
Kas ar savu mēli citu neaprunā, savam tuvākam ļauna nedara, un neceļ kauna valodu pret savu tuvāko;
Kas bezdievīgo neciena, bet godā tos, kas To Kungu bīstas, kas zvērējis sev par skādi, un to nepārkāpj;
Kas savu naudu nedod uz netaisniem augļiem un neņem dāvanas pret nenoziedzīgo. Kas tā turas, tas nešaubīsies ne mūžam.
Psalms 18
Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums.
Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.
Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
Nāves saites ap mani tinās, un bezdievības upes mani izbiedēja.
Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja.
Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs.
Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās.
Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem.
Viņš lika tumsību Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsība un biezi padebeši.
No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem.
Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus.
Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja.
Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, — ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas.
Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo vareni ne kā es.
Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod.
Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un sargos no grēkiem.
Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības priekš Viņa acīm.
Pie tiem svētiem Tu rādies svēts un pie tiem sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs.
Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo.
Jo Tu apgaismo manu spīdekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsību.
Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs?
Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus.
Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina.
Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis.
Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu.
Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām.
Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos.
Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies.
Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm.
Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs.
Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis;
Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem.
Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam,
Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
Psalms 24
Dāvida dziesma. Zeme pieder Tam Kungam ar savu pilnumu, pasaule un tie, kas tajā dzīvo.
Jo Viņš to pie jūras stādījis un pie upēm to stiprinājis.
Kas kāps uz Tā Kunga kalnu? Un kas stāvēs Viņa svētā vietā?
Kam ir nenoziedzīgas rokas un šķīsta sirds, kam dvēsele nenesās uz nelietību, un kas ar viltu nezvērē.
Tas dabūs svētību no Tā Kunga, un taisnību no Dieva, sava Pestītāja.
Šī tā cilts, kas pēc Viņa vaicā, kas Tavu vaigu meklē iekš Jēkaba. (Sela.)
Jūs vārti, paceliet savas palodas, un topiet paaugstinātas, jūs mūžīgās durvis, lai Godības Ķēniņš ieiet!
Kas tas tāds Godības Ķēniņš? Tas Kungs, stiprs un varens, Tas Kungs, varens karā.
Jūs vārti, paceliet savas palodas, un paaugstinājaties, jūs mūžīgās durvis, lai tas godības Ķēniņš ieiet!
Kas tas tāds Godības Ķēniņš? Tas Kungs Cebaot, tas ir Godības Ķēniņš. (Sela.)
Psalms 26
Dāvida dziesma. Kungs, spried man tiesu, jo es staigāju savā sirds skaidrībā un paļaujos uz To Kungu — es nešaubīšos.
Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izlūko manas domas un manu sirdi.
Jo Tava žēlastība ir priekš manām acīm, un es staigāju Tavā patiesībā.
Es nesēžos pie neliešiem un netinos ar viltniekiem.
Es ienīstu ļaundarītāju draudzi, un nesēžu pie bezdievīgiem.
Es mazgāju savas rokas nenoziedzībā un esmu, Kungs, ap Tavu altāri,
Lai ar teikšanas balsi daru zināmus un sludināju visus Tavus brīnumus.
Kungs, es mīlēju Tava nama mājokli un Tavas godības telts vietu.
Neaizrauj manu dvēseli līdz ar grēciniekiem nedz manu dzīvību līdz ar asins ļaudīm;
Viņu rokās ir negantība, un viņu labā roka ir pilna dāvanu.
Bet es staigāju savā sirds skaidrībā; atpestī mani un apžēlojies par mani.
Mana kāja stāv uz līdzena ceļa, draudzes sapulcēs es teikšu To Kungu.
Psalms 62
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, Jedutunam. Tiešām, mana dvēsele ir klusu uz Dievu, no Viņa nāk mana pestīšana.
Tiešām, Viņš ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es daudz nešaubīšos.
Cik ilgi jūs visi vienam krītat virsū, to satrieciet kā ielīkušu sienu un iedauzītu mūri?
Viņi uz to vien domā, viņu nogāzt no viņa godības; tiem patīk meli; ar savu muti tie svētī, bet sirds dziļumā tie lād. (Sela.)
Tiešām, mana dvēsele, esi klusu uz Dievu, jo no Viņa ir mana cerība.
Viņš vien ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es nešaubīšos,
Pie Dieva ir mana pestīšana un mans gods, mana stipruma klints, mana cerība stāv uz Dievu.
Cerējiet uz Viņu vienmēr, jūs ļautiņi, izgāziet savu sirdi Viņa priekšā; Dievs mums ir par patvērumu. (Sela.)
Tiešām, cilvēku bērni nav nekas, lieli ļaudis ir nelietība; uz svariem likti tie kopā būtu vieglāki nekā vējš.
Nepaļaujaties uz netaisnību un uz laupījumu neliekat tukšu cerību; kad bagātība vairojās, tad nedodaties uz to ar savu sirdi.
Dievs vienu vārdu ir runājis, to dažkārt esmu dzirdējis, ka Dievs ir varens.
Un Tu, ak Kungs, esi žēlīgs, jo Tu maksā ikvienam pēc viņa darba.
Psalms 66
Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela.)
Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela.)
Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela.)
Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.
Psalms 69
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “lilijas”. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, — tomēr es gaidu uz savu Dievu.
Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, — un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
Psalms 112
Alleluja! Svētīgs ir tas vīrs, kas To Kungu bīstas, kam pie Viņa baušļiem labs prāts.
Tā dzimums būs varens virs zemes; taisno cilts taps svētīta.
Padoms un bagātība ir viņa namā, un viņa taisnība pastāv mūžīgi.
Taisniem tumsībā aust gaišums; jo Viņš ir žēlīgs, sirds žēlīgs un taisns.
Labi tam cilvēkam, kas apžēlojās un aizdod, tiesā tas savu lietu vedīs galā.
Jo tas nešaubīsies ne mūžam; taisnais paliks mūžīgā piemiņā.
No ļaunas slavas tas nebīstas; viņa sirds ir stipra un paļaujas uz To Kungu.
Viņa sirds ir droša un nebīstas; tiekams ar prieku skatās uz saviem pretiniekiem.
Viņš izdala un dod nabagiem; viņa taisnība paliek mūžīgi, viņa rags top paaugstināts ar godu.
Bezdievīgais to redzēs un apskaitīsies, viņš sakodīs savus zobus un iznīks; ko bezdievīgie kāro, ies bojā.
Psalms 142
Dāvida pamācība; lūgšana, kad viņš bija alā. Es piesaucu To Kungu ar savu balsi, es lūdzu To Kungu ar savu balsi.
Es izgāžu savu žēlošanos Viņa priekšā, es izstāstu Viņa priekšā savas bēdas.
Kad mans gars iztrūcināts, tad Tu zini manu ceļu; tie man liek valgus ceļā, kur es eju.
Skaties pa labo roku un redzi, tur nav neviena, kas mani grib pazīt: es nekur nevaru izbēgt, neviens nebēdā par manu dvēseli.
Tevi es piesaucu, Kungs; es saku: Tu esi mana cerība, mana daļa dzīvo zemē.
Ņem vērā manu kliegšanu, jo es esmu ļoti nonīcis; izglāb mani no maniem vajātājiem, jo tie man ir visai vareni.
Izved manu dvēseli no cietuma, ka es pateicos Tavam vārdam; par mani gavilēs taisnie, kad Tu man labu darīsi.
LASĪJUMS NO SVĒTĀ EVAŅĢĒLIJA PĒC SVĒTĀ JĀŅA (1:1-17)
Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds.
Tas bija iesākumā pie Dieva.
Visas lietas ir darītas caur Viņu, un bez Viņa nekas nav darīts, kas ir darīts.
Iekš Viņa bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaišums.
Un gaišums spīd tumsībā, un tumsība to nesaņēma.
Viens cilvēks bija no Dieva sūtīts, Jānis vārdā.
Tas nāca liecības dēļ, ka dotu liecību par To Gaišumu, lai visi caur to ticētu.
Viņš pats nebija gaišums, bet ka tas liecību dotu par To Gaišumu.
Tam patiesam Gaišumam, kas ikvienu cilvēku apgaismo, bija nākt pasaulē.
Viņš bija pasaulē, un pasaule ir caur Viņu darīta; bet pasaule Viņu nepazina.
Viņš nāca pie savējiem, un šie Viņu neuzņēma.
Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva spēku, palikt par Dieva bērniem, tiem, kas tic uz Viņa Vārdu,
Kas ne no asinīm, nedz no miesas gribēšanas, nedz pēc kāda vīra prāta, bet kas no Dieva dzimuši.
Un Vārds tapa miesa un dzīvoja mūsu starpā, pilns žēlastības un patiesības, un mēs redzējām Viņa godību, tādu godību, kā Tā vienpiedzimušā Dēla no Tā Tēva.
Jānis dod liecību par Viņu un sauc sacīdams: “Šis bija Tas, par ko es sacīju: kas nāk pēc manis, Tas ir bijis priekš manis. Viņš bija pirmāk nekā es.”
Un no Viņa pilnuma mēs visi esam dabūjuši žēlastību uz žēlastību.
Jo bauslība ir dota caur Mozu, žēlastība un patiesība ir notikusi caur Jēzu Kristu.
Miers tev
Miers tev. Mēs lūdzam tevi, svētā, godībā pilnā, vienmēr Jaunava, Dievdzemdētāja, Kristus Māte: uznes mūsu lūgšanas pie tava mīļotā Dēla, lai Viņš mums piedotu mūsu grēkus.
Miers tai, kas mums dzemdēja patieso Gaismu, Kristu, mūsu Dievu, svētajai Jaunavai. Lūdz Kungu par mums, lai Viņš par mūsu dvēselēm parāda žēlastību un piedod mums mūsu grēkus.
Ak, Jaunava Marija, Dievdzemdētāja, svētā un uzticamā visas cilvēces Aizbildne, aizlūdz par mums Kristus priekšā, kuru tu esi dzemdējusi, lai Viņš mums dāvātu mūsu grēku piedošanu.
Miers tev, īstā Karaliene, Jaunava; miers mūsu cilts slavai — tu mums dzemdēji Emmanuēlu. Mēs lūdzam tevi: atceries mūs, uzticamā Aizbildne, mūsu Kunga Jēzus Kristus priekšā, lai Viņš mums piedotu mūsu grēkus.
Ticības simbola iesākums
Mēs cildinām tevi, ak patiesās Gaismas Māte, un mēs tevi godinām, svētā Jaunava, Dievdzemdētāja, jo tu mums esi dzemdējusi pasaules Pestītāju; Viņš nāca un izglāba mūsu dvēseles.
Slava tev, mūsu Kungs un Ķēniņš Kristus, apustuļu gods, mocekļu lauru vainags, taisno līksmība, Baznīcu stiprums, grēku piedošana.
Mēs sludinām Svēto Trīsvienību, vienu Dievību; mēs Viņu pielūdzam un godinām. Kungs, apžēlojies. Kungs, apžēlojies. Kungs, svētī. Āmen.
Tad lūdzējs lūdzas:
Kungs, uzklausi mūs un apžēlojies par mums un piedod mums mūsu grēkus. Āmen.
(Kungs, apžēlojies) 41 reizi
Κύριε ἐλέησον Kyrie eleison (Kungs, apžēlojies) 41 reizi
Svēts, svēts, svēts
Svēts, svēts, svēts, Kungs Cebaots. Debesis un zeme ir pilnas Tavas godības un Tava goda. Apžēlojies par mums, ak Dievs Tēvs, Visuvaldītājs. Svētā Trīsvienība, apžēlojies par mums. Kungs, Debespulku Dievs, esi ar mums, jo nav mums citas palīgā stāvošas būtnes mūsu bēdās un ciešanās kā vien Tu.
Atnāc un piedod, un piedod mums, ak Dievs, mūsu ļaunos darbus, kurus esam darījuši ar gribu un bez gribas, ko darījuši ar zināšanu un bez zināšanas, apslēptos un atklātos. Kungs, piedod tos mums Tava svētā Vārda dēļ, kas ir piesaukts pār mums. Pēc Tavas žēlastības, Kungs, un ne pēc mūsu grēkiem.
Un dari mūs cienīgus pateicībā sacīt: Mūsu Tēvs, kas esi debesīs..
Absolūcija
Ak, Kungs, Debespulku Dievs, kas esi pirms mūžiem un paliec uz mūžiem, Tu, kas radīji sauli par gaismu dienai un nakti par atpūtu visiem cilvēkiem, mēs Tev pateicamies, Ķēniņš pār laikiem, ka Tu mūs vadīji pāri šai naktij mierā un atvedi mūs pie dienas sākuma.
Tādēļ mēs lūdzam Tevi, mūsu Ķēniņ, ķēniņu Ķēniņ, lai Tavas sejas gaisma mums uzlec, un lai pār mums iemirdzas Tavas dievišķās atziņas gaisma. Un dari mūs, mūsu Kungs, par gaismas un dienas bērniem, lai mēs šo dienu pavadītu taisnībā, šķīstībā un labā kārtībā, un bez klupiena pabeigtu atlikušo mūsu dzīves laiku. Caur Tava vienpiedzimušā Dēla Jēzus Kristus žēlastību, līdzjūtību un mīlestību pret cilvēkiem, un Tava Svētā Gara dāvanu; tagad un vienmēr un mūžīgi. Āmen.
Cita absolūcija
Ak Tu, kas liec gaismai izstarot un spīdēt, kas liec Savu sauli uzlēkt pār taisnajiem un netaisnajiem, kas radīji gaismu, kura apgaismo visu pasauli — apgaismo mūsu prātus, sirdis un saprašanu, ak, Kungs pār visu. Dāvā mums šajā dienā Tev patikt; sargi mūs no visa ļaunā un no ikviena grēka, un no ikviena pretspēka spēka, caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Caur Viņu esi Tu svētīts kopā ar dzīvudarošo Svēto Garu, kas ir vienlīdzīgs ar Tevi, tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen.
Lūgšana, ko skaita katras stundas beigās
Apžēlojies par mums, ak Dievs, tad apžēlojies par mums. Tu, kas ik brīdi un ik stundā, debesīs un virs zemes, esi pielūgts un pagodināts, Kristus, mūsu labais Dievs, lēnprātīgs, žēlsirdībā bagāts, daudzžēlīgs, kas mīl taisnos un apžēlojas par grēciniekiem, no kuriem pirmais esmu es; kas nevēlies grēcinieka nāvi, bet lai viņš atgriežas un dzīvo; kas aicini visus uz pestīšanu apsolījuma dēļ par gaidāmajām labajām lietām.
Kungs, pieņem šajā stundā un ik stundā mūsu lūgumus; dara mūsu dzīvi vieglu, un vadi mūs pie Tavu baušļu darīšanas; svētī mūsu garus; šķīstī mūsu miesas; iztaisno mūsu domas; šķīstī mūsu nolūkus; dziedini mūsu slimības un piedod mūsu grēkus; un atpestī mūs no visa ļaunā bēdu un sirds sāpju; apjoz mūs ar Saviem svētajiem eņģeļiem, lai viņu nometnē paturēti un vadīti mēs nonāktu pie ticības vienotības un pie Tavas neaptveramās un neierobežotās godības atzīšanas, jo Tu esi svētīts uz mūžiem. Āmen.
Dievs, dari mūs cienīgus pateicībā sacīt: Mūsu Tēvs, kas esi debesīs...