Pašreizējā stunda
Sestā stunda
Mēs pieminam krustā sišanu un lūdzam Kristu atsvabināt mūsu prātus no grēka un darīt mūs par gaismu pasaulei.
Ievads katrai stundai
Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā
viens Dievs. Āmen.
Kungs, apžēlojies. Kungs, apžēlojies. Kungs, svētī. Āmen.
Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam, tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
TĒVS MŪSU
‹Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.›
‹Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.›
‹Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.›
‹Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.›
‹Un neieved mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder valstība un spēks un gods mūžīgi. Āmen.”›
Pateicības lūgšana
Teicīsim Labumu Darītāju, žēlsirdīgo Dievu, mūsu Kunga un Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus Tēvu, jo Viņš mūs ir apklājis un palīdzējis, pasargājis un pieņēmis pie Sevis, apžēlojies par mums un stiprinājis mūs, un atvedis mūs līdz šai stundai. Viņu arī lūgsim, lai Viņš mūs sargā šajā svētajā dienā un visas mūsu dzīves dienās pilnīgā mierā. Visuvaldītājs, Kungs, mūsu Dievs.
Ak, Kungs Dievs, Visuvaldītājs, mūsu Kunga un Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus Tēvs, mēs Tev pateicamies vienmēr, par visu un visos apstākļos, jo Tu mūs esi apklājis un palīdzējis, pasargājis un pieņēmis pie Sevis, apžēlojies par mums un stiprinājis mūs, un atvedis mūs līdz šai stundai.
Tādēļ mēs lūdzam un piesaucam Tavu labestību, ak Cilvēkmīļais: dāvā, lai mēs pabeigtu šo svēto dienu un visas mūsu dzīves dienas pilnīgā mierā ar Tavu bijību. Visu skaudību un visus kārdinājumus, un ikvienu velna darbu, un ļaunu cilvēku viltības, un redzamo un neredzamo ienaidnieku uzbrukumus, atņem no mums un no visiem Taviem ļaudīm, un no šīs Tavas svētās vietas. Bet to, kas ir labs un noderīgs, dāvā mums. Jo Tu esi tas, kas mums esi devis varu mīdīt čūskas un skorpionus un visu ienaidnieka spēku. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā.
Ar žēlastību, līdzjūtību un mīlestību pret cilvēkiem, kas ir Tavam vienpiedzimušajam Dēlam, mūsu Kungam un Dievam un Pestītājam Jēzum Kristum. Caur Viņu Tev pienākas gods un slava un vara un pielūgsme, kopā ar dzīvudarošo Svēto Garu, kas ir vienlīdzīgs ar Tevi, tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
Psalms 50
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
Lūgšanas sākums
Svētītās dienas sestās stundas teicama; to upurēju Kristum, savam Ķēniņam un Dievam, un lūdzu Viņu piedot man manus grēkus.
Psalms 53
Dāvida mācības dziesma. Dziedātāju vadonim ar stabulēm. Ģeķis saka savā sirdī: Dieva nav. Tie samaitājās un sagānās ar netaisnību, nav neviena, kas labu dara.
Dievs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, redzēt, vai jel kas esot prātīgs, kas Dievu meklē.
Bet tie visi atkāpušies, tie kopā samaitājušies; nav, kas labu dara, it neviena.
Vai tad to neatzīst tie ļauna darītāji, kas manus ļaudis ēd, kā ēd maizi, bet Dievu tie nepiesauc.
Tad tiem uzkrita bailes, kur bailes nebija; jo Dievs izklīdināja tavu spaidītāju kaulus; Tu tos liki kaunā, jo Dievs tos bija atmetis.
Ak, kaut Israēla pestīšana nāktu no Ciānas! Kad Dievs novērsīs Savu ļaužu cietumu, tad Jēkabs priecāsies un Israēls līksmosies.
Psalms 56
Dāvida sirds dziesma dziedātāju vadonim, pēc: “mēmais balodis svešumā”; kad Fīlisti Gatā viņu bija saņēmuši. Apžēlojies par mani, ak Dievs, jo cilvēki mani grib aprīt; cauru dienu pretinieks mani apbēdina.
Mani ienaidnieki cauru dienu mani grib aprīt, jo daudz ir, kas man pretī stāv lepnībā.
Baiļu dienā es uz Tevi paļaujos.
Iekš Dieva es slavēšu Viņa vārdu, es paļaušos uz Dievu un nebīšos; ko miesa man darīs?
Cauru dienu tie pārgroza manus vārdus, visas viņu domas pret mani ir uz ļaunu.
Tie turas kopā un glūn, tie apsargā manas pēdas, tā kā kas pēc manas dvēseles tīko.
Vai tad tie ar tādu netaisnību izglābsies? Gāz zemē, ak Dievs, tos ļaudis iekš dusmības!
Tu skaiti manas bēgšanas, saņem traukā manas asaras; vai tās nav Tavā grāmatā?
Tad mani ienaidnieki griezīsies atpakaļ tai dienā, kad es saukšu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani.
Iekš Dieva es slavēšu Viņa Vārdu, iekš Tā Kunga es slavēšu Viņa Vārdu.
Es paļaujos uz Dievu, es nebīšos; ko cilvēki man var darīt?
Tev, Dievs, es esmu apsolījies, Tev es maksāšu pateicības upurus.
Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, un manu kāju no slīdēšanas, ka es priekš Dieva vaiga staigāju dzīvības gaismā.
Psalms 60
Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: “lilija ir liecība”; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums.
Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās.
Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis.
Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela.)
Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs!
Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju.
Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.
Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedz par Mani!
Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam?
Vai ne Tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?
Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.
Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus.
Psalms 62
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, Jedutunam. Tiešām, mana dvēsele ir klusu uz Dievu, no Viņa nāk mana pestīšana.
Tiešām, Viņš ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es daudz nešaubīšos.
Cik ilgi jūs visi vienam krītat virsū, to satrieciet kā ielīkušu sienu un iedauzītu mūri?
Viņi uz to vien domā, viņu nogāzt no viņa godības; tiem patīk meli; ar savu muti tie svētī, bet sirds dziļumā tie lād. (Sela.)
Tiešām, mana dvēsele, esi klusu uz Dievu, jo no Viņa ir mana cerība.
Viņš vien ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es nešaubīšos,
Pie Dieva ir mana pestīšana un mans gods, mana stipruma klints, mana cerība stāv uz Dievu.
Cerējiet uz Viņu vienmēr, jūs ļautiņi, izgāziet savu sirdi Viņa priekšā; Dievs mums ir par patvērumu. (Sela.)
Tiešām, cilvēku bērni nav nekas, lieli ļaudis ir nelietība; uz svariem likti tie kopā būtu vieglāki nekā vējš.
Nepaļaujaties uz netaisnību un uz laupījumu neliekat tukšu cerību; kad bagātība vairojās, tad nedodaties uz to ar savu sirdi.
Dievs vienu vārdu ir runājis, to dažkārt esmu dzirdējis, ka Dievs ir varens.
Un Tu, ak Kungs, esi žēlīgs, jo Tu maksā ikvienam pēc viņa darba.
Psalms 66
Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela.)
Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela.)
Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela.)
Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.
Psalms 69
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “lilijas”. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, — tomēr es gaidu uz savu Dievu.
Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, — un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
Psalms 83
Asafa dziesma. Ak Dievs, neciet klusu, neesi kā mēms un nekavējies, ak stiprais Dievs!
Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako un Tavi nīdētāji paceļ galvu.
Tie ņēmās viltīgus padomus pret Taviem ļaudīm un sarunājās pret tiem, ko Tu glabā.
Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.
Jo no sirds tie kopā ir sarunājušies un derību pret Tevi derējuši,
Edoma un Ismaēliešu teltis, Moabs un Hagarieši,
Ģebals, Ammons un Amaleks, Fīlisti ar Tirus iedzīvotājiem.
Arī Asurs stāv viņiem klāt un ir Lata bērniem par elkoni. (Sela.)
Dari tiem kā Midiānam, kā Siseram, kā Jabinam pie Kišones upes.
Tie ir samaitāti Endorā un palikuši zemei par mēsliem.
Dari tos un viņu lielos kungus tā kā Orebu un Zebu, un visus viņu virsniekus kā Zebahu un Calmunu,
Kas sacīja: ņemsim to jauko Dieva zemi sev par mantu.
Mans Dievs, dari tos par viesuli, par pelavām vēja priekšā.
Tā kā uguns mežu sadedzina, un kā liesma kalnus iededzina;
Tāpat dzenies tiem pakaļ ar Savu vētru un iztrūcini tos ar Savām aukām.
Pildi viņu vaigus ar kaunu, ka tie, Kungs, meklē Tavu Vārdu.
Lai tie top kaunā un iztrūcinājās mūžīgi mūžam un kļūst apkaunoti un iet bojā.
Lai tie atzīst, ka Tu vien ar Savu Vārdu esi Tas Kungs, tas Visuaugstākais pār visu pasauli.
Psalms 84
Koraha bērnu dziesma uz arfas, dziedātāju vadonim. Cik mīlīgas ir Tavas mājvietas, ak Kungs Cebaot!
Mana dvēsele iekārojās un ilgojās ļoti pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa priecājās iekš tā dzīvā Dieva.
Putniņš ir atradis namu un bezdelīga savu ligzdu, kur tā savus bērnus izperē, — pie Taviem altāriem, Kungs Cebaot, mans ķēniņš un mans Dievs.
Svētīgi ir, kas Tavā namā dzīvo, tie Tevi slavē vienmēr. (Sela.)
Svētīgi tie cilvēki, kas savu stiprumu meklē pie Tevis, kam sirdīs stāv Tavi ceļi,
Kas caur raudu ieleju staigājot to dara par avoksnainu zemi; un lietus to pušķo ar svētību.
Tie iet no spēka uz spēku, tie parādās Dieva priekšā iekš Ciānas.
Kungs, Dievs Cebaot, klausi manu lūgšanu, atgriez ausis, ak Jēkaba Dievs. (Sela.)
Dievs, mūsu priekšturamās bruņas, skaties un uzlūko Sava svaidītā vaigu.
Jo viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstošas citas; man gribās labāk pie Dieva nama sliekšņa stāvēt, nekā mājot bezdievības dzīvokļos.
Jo Dievs Tas Kungs ir saule un priekšturamās bruņas; Tas Kungs dod žēlastību un godu, Viņš neatrauj labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā.
Kungs Cebaot, svētīgs ir tas cilvēks, kas uz Tevi paļaujas.
Psalms 85
Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim. Tu, ak Kungs, Savai zemei lēnīgs bijis un Jēkaba cietumu novērsis,
Tu Savu ļaužu noziegumu esi piedevis, visus viņu grēkus apklājis; (Sela.)
Tu visu Savu dusmību atņēmis, no Savas karstās bardzības atstājies:
Atved mūs atpakaļ, ak Dievs, mūsu Pestītājs, un lai Tava dusmība pret mums mitās.
Vai tad Tu mūžīgi pret mums gribi dusmoties un Tavu bardzību turēt uz bērnu bērniem?
Vai tad Tu negribi mūs atkal atspirdzināt, ka Tavi ļaudis iekš Tevis var priecāties?
Parādi mums, Kungs, Tavu žēlastību un dod mums Tavu pestīšanu.
Es klausīšu, ko Tas Kungs, Stiprais Dievs runā, jo Viņš sola mieru Saviem ļaudīm un Saviem svētiem, lai tie negriežās uz ģeķību.
Tiešām, Viņa palīdzība ir tuvu klāt tiem, kas Viņu bīstas, ka mūsu zemē gods mājo,
Ka žēlastība un uzticība sastopas, ka taisnība un miers skūpstās,
Ka patiesība no zemes izaug un taisnība no debesīm skatās.
Un Tas Kungs dos labumu un mūsu zeme dos savus augļus.
Taisnība staigās Viņa priekšā un ņemsies Viņa pēdas par ceļu.
Psalms 86
Dāvida lūgšana. Kungs, atgriez Savas ausis, paklausi mani, jo es esmu bēdīgs un nabags.
Pasargi manu dvēseli, jo es esmu bezvainīgs; palīdz, mans Dievs, Savam kalpam, kas uz Tevi paļaujas.
Esi man žēlīgs, ak Kungs! jo es saucu uz Tevi cauru dienu.
Iepriecini Sava kalpa dvēseli, jo mana dvēsele, Kungs, nesās uz Tevi.
Jo Tu, Kungs, esi labs, un piedod labprāt no lielas žēlastības visiem, kas Tevi piesauc.
Kungs, klausies uz manu lūgšanu un ņem vērā manas piesaukšanas balsi.
Bēdu laikā es Tevi piesaucu, jo Tu mani paklausi.
Neviens starp tiem dieviem nav kā Tu, Kungs, un tā nav nekas kā Tavi darbi.
Visas tautas, Kungs, ko Tu esi radījis, nāks un pielūgs Tavā priekšā, un godās Tavu vārdu.
Jo Tu esi liels un dari brīnumus, Tu esi Dievs, Tu vien.
Māci man, Kungs, Tavu ceļu, es staigāšu iekš Tavas patiesības, savieno manu sirdi pie Tava Vārda bijāšanas.
Kungs, mans Dievs, es Tevi slavēšu no visas sirds, un godāšu Tavu vārdu mūžīgi.
Jo Tava žēlastība ir liela pār mani un Tu manu dvēseli esi atpestījis no tās dziļās elles.
Ak Dievs, lepni ļaudis ceļas pret mani un varas darītāju bars meklē manu dvēseli un Tevi netur priekš savām acīm.
Bet Tu, Dievs Kungs, esi sirds žēlīgs un lēnprātīgs, pacietīgs un no lielas žēlastības un uzticības.
Atgriezies pie manis un esi man žēlīgs, dod Savu spēku Savam kalpam, un atpestī Savas kalpones dēlu.
Dari zīmi pie manis, ka man labi klājās, ka mani nīdētāji to redz un kaunas, ka Tu, Kungs, man palīdzi un mani iepriecini.
Psalms 90
Mozus, Tā Dieva vīra, lūgšana.
Kungs, Tu mums esi par patvērumu uz radu radiem; pirms kalni radušies un Tu zemi un pasauli biji sataisījis, Tu esi mūžīgi mūžam Stiprais Dievs.
Tu cilvēkus dari par pīšļiem un saki: griežaties atpakaļ, jūs cilvēku bērni.
Jo tūkstoši gadi Tavā priekšā ir kā diena, kas vakar pagājusi, un kā vienas nakts vaktis.
Tu tos aizrauj kā plūdos; tie ir kā miegs, tie ir agrumā kā zāle, kas atzeļ,
Kas rītā zaļo un atzeļ, un vakarā top nopļauta un kalst.
Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti.
Tu lieci mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus priekš Sava vaiga gaišuma.
Jo visas mūsu dienas aiziet caur Tavu dusmību; mēs pavadām savus gadus kā pasaku.
Mūsu dzīvības laiks stāv septiņdesmit gadus, vai, ja kas ļoti stiprs, astoņdesmit gadus, un viņas labums ir grūtums un bēdas; jo tas aiziet ātri un mēs aizlidojam.
Bet kas atzīst Tavas dusmības stiprumu un Tavu bardzību, Tevi bīdamies?
Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi dabūjam.
Atgriezies, Kungs, atkal pie mums, — cik ilgi tad tas būs? un esi Saviem kalpiem žēlīgs.
Paēdini mūs agri ar Savu žēlastību, tad mēs gavilēsim, un priecāsimies visu savu mūžu.
Iepriecini mūs pēc tām dienām, kur Tu mūs apbēdinājis, pēc tiem gadiem, kur esam redzējuši ļaunumu.
Parādi Saviem kalpiem Savus darbus un Savu godu viņu bērniem.
Un Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība lai paliek pār mums! Un pašķir pie mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu, to Tu pašķir!
Psalms 92
Dziesma sabatā dziedama. Laba lieta ir, To Kungu slavēt un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais,
Rītos izteikt Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību,
Uz tām desmit stīgām un uz stabulēm, ar spēlēšanu uz koklēm.
Jo, Kungs, Tu mani iepriecini ar Saviem darbiem; es gavilēju par to, ko Tava roka dara.
Ak Kungs, cik lieli ir Tavi darbi, cik ļoti dziļas Tavas domas!
Nejēga to neatzīst, un ģeķis to nesaprot.
Gan bezdievīgie zaļo kā zāle, un visi ļauna darītāji zeļ; tomēr tie top izdeldēti mūžīgi mūžam.
Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi.
Jo redzi, Tavi ienaidnieki, ak Kungs, redzi, Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundarītāji top izkaisīti.
Bet Tu paaugstini manu ragu kā vērša ragu; es esmu apliets ar jaunu eļļu.
Un manas acis uzlūko ar prieku manus nicinātājus, manas ausis iepriecinājās par tiem, kas ļaunā prātā pret mani ceļas.
Taisnais zaļo kā palma koks, viņš aug kā ciedru koks uz Libānus.
Kas Tā Kunga namā ir stādīti, tie zaļo mūsu Dieva pagalmos.
Vēl pašā vecumā tie nes augļus, tie ir auglīgi un zaļi,
Un stāsta, ka Tas Kungs, mans patvērums, ir taisns, un netaisnības nav pie Viņa.
LASĪJUMS NO SVĒTĀ EVAŅĢĒLIJA PĒC SVĒTĀ MATEJA (5:1-16)
Bet kad Viņš ļaudis redzēja, tad Viņš uzkāpa uz kalnu un apsēdās, un Viņa mācekļi pie Viņa piestājās.
Un Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja un sacīja:
“‹Svētīgi tie, kas garā nabagi, jo Debesu valstība viņiem pieder.›
‹Svētīgi tie, kam ir bēdas, jo tie taps iepriecināti.›
‹Svētīgi tie lēnprātīgie, jo tie to zemi iemantos.›
‹Svētīgi tie, kas izsalkuši un kam slāpst pēc taisnības, jo tie taps piepildīti.›
‹Svētīgi tie sirdsžēlīgie, jo tie žēlastību dabūs.›
‹Svētīgi tie sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.›
‹Svētīgi tie, kas mieru tur, jo tie taps saukti Dieva bērni.›
‹Svētīgi tie, kas taisnības dēļ vajāti, jo Debesu valstība viņiem pieder.›
‹Svētīgi jūs esat, ja Manis dēļ jūs lamā un vajā un visu ļaunu par jums runā, melodami.›
‹Esat priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs; jo tā tie vajājuši praviešus, kas priekš jums bijuši.›
‹Jūs esat zemes sāls; ja nu sāls nelietīga, ar ko tad to sālīs? Tā neder vairs nekam, bet tikai ārā metama un no ļaudīm saminama.›
‹Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.›
‹Tā arī sveci iededzinājis, neviens to neliek apakš pūra, bet uz lukturi; tad tā visiem spīd, kas ir namā.›
‹Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.›
Tenoo oasht emmok o piekhristos nem pekyot en aghathos nem pi epnevma ethowab je akee ak soati emmon nai nan
Mēs pielūdzam Tevi, Kristu, kopā ar Tavu Labestīgo Tēvu un Svēto Garu, jo Tu esi atnācis un mūs izglābis.
1. Tu, kas sestajā dienā un sestajā stundā tiki pienaglots krustā par to grēku, ko mūsu tēvs Ādams uzdrošinājās darīt Paradīzē, sarauj mūsu grēku parādzīmi, ak Kriste, mūsu Dievs, un glāb mūs. Es saucu uz Kungu, un Viņš mani uzklausīja. Dievs, uzklausi manu lūgšanu un neatraidi manu lūgumu. Pievērsies man un uzklausi mani vakarā, rītā un pusdienlaikā. Es sacīšu savus vārdus, un Viņš dzirdēs manu balsi un atpestīs manu dvēseli mierā.
Doxa Patri ke Eioa ke Agio Pnevmati
Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam.
2. Jēzu Kristu, mūsu Dievs, Tu, kas sestajā stundā tiki pienaglots krustā un ar koku nonāvēji grēku, un ar Savu nāvi darīji dzīvu mirušo cilvēku, ko ar Savām rokām biji radījis un kas bija miris grēkos: nonāvēj mūsu sāpes ar Tavām dziedinošajām un dzīvudarošajām ciešanām un ar naglām, ar kurām Tu tiku pienaglots. Izrauj mūsu prātu no zemes darbu vieglprātības un pasaulīgajām iekārēm uz Tavu debesu baušļu pieminēšanu pēc Tavas žēlsirdības.
Ke nin ke a ee ke ees toos e onas toan e oa noan ameen.
Tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
3. Tā kā mūsu daudzo grēku dēļ mums nav ne labvēlības, ne attaisnojuma, ne taisnošanas, mēs caur tevi lūdzam To, kas no tevis piedzima, ak Dievdzemdētāja, Jaunava, jo bagātīga un pieņemama ir tava aizlūgšana pie mūsu Pestītāja. Ak, šķīstā Māte, neizslēdz grēciniekus no savas aizlūgšanas pie Tā, ko tu nesi, jo Viņš ir žēlsirdīgs un spēj mūs glābt, jo Viņš cieta par mums, lai mūs izpestītu. Lai tava līdzjūtība drīz mūs sasniedz, jo mēs esam ļoti pazemoti. Palīdzi mums, ak Dievs, mūsu Pestītāj, Sava Vārda godam. Kungs, izglāb mūs un piedod mums mūsu grēkus Sava svētā Vārda dēļ.
Ke nin ke a ee ke ees toos e onas toan e oa noan ameen.
Tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
4. Tu esi darījis pestīšanu visas zemes vidū, ak Kriste, mūsu Dievs, kad izstiepi Savas svētās rokas pie krusta. Tādēļ visas tautas sauc: "Slava Tev, ak Kungs!"
Doxa Patri ke Eioa ke Agio Pnevmati
Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam.
5. Mēs pielūdzam Tavu neiznīcīgo būtību, ak Labais, lūdzot mūsu grēku piedošanu, ak Kriste, mūsu Dievs. Jo pēc Tavas gribas Tu labprāt ļāvies tikt pacelts uz krusta, lai izpestītu tos, ko Tu radīji, no ienaidnieka verdzības. Mēs saucam uz Tevi un pateicamies Tev, jo Tu piepildīji visu ar prieku, ak Pestītāj, kad Tu nāci palīgā pasaulei. Kungs, slava Tev.
Ke nin ke a ee ke ees toos e onas toan e oa noan ameen.
Tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
6. Tu esi žēlastības pilnā. Ak Dievdzemdētāja, Jaunava, mēs tevi teicam, jo caur tava Dēla krustu elle krita un nāve tika atcelta. Mēs bijām miruši, bet esam piecelti un kļuvuši cienīgi mūžīgajai dzīvei un ieguvām pirmās Paradīzes līksmi. Tāpēc ar pateicību pagodinām nemirstīgo Kristu, mūsu Dievu.
Tad lūdzējs lūdzas:
Kungs, uzklausi mūs un apžēlojies par mums un piedod mums mūsu grēkus. Āmen.
(Kungs, apžēlojies) 41 reizi
Absolūcija
Mēs Tev pateicamies, ak mūsu Ķēniņ, Visuvaldītāj, mūsu Kunga un Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus Tēvs, un mēs Tevi godinām, ka Tu sava Vienpiedzimušā Dēla ciešanu laikā esi darījis par iepriecas un lūgšanas laiku. Pieņem pie Sevis mūsu aizlūgumu un izdeldē mūsu pret mums rakstīto parādzīmi, kā Tu to saplēsi šajā svētajā stundā ar Tava vienpiedzimušā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, krustu — mūsu dvēseļu Pestītāju, caur kuru Tu esi sagrāvis visu ienaidnieka spēku.
Dāvā mums, ak Dievs, gaišu laiku, nevainojamu dzīvi un mierīgu mūžu, lai mēs pagodinātu Tavu svēto un pielūdzamo Vārdu un stāvētu Tava vienpiedzimušā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, briesmīgā un taisnīgā soģu krēsla priekšā bez pazudināšanas, un lai mēs Tevi godinātu kopā ar visiem Taviem svētajiem: Tu — bezsākuma Tēvs, vienlīdzīgais Dēls un dzīvudarošais Svētais Gars, tagad un vienmēr un visos mūžu mūžos. Āmen.
Lūgšana, ko skaita katras stundas beigās
Apžēlojies par mums, ak Dievs, tad apžēlojies par mums. Tu, kas ik brīdi un ik stundā, debesīs un virs zemes, esi pielūgts un pagodināts, Kristus, mūsu labais Dievs, lēnprātīgs, žēlsirdībā bagāts, daudzžēlīgs, kas mīl taisnos un apžēlojas par grēciniekiem, no kuriem pirmais esmu es; kas nevēlies grēcinieka nāvi, bet lai viņš atgriežas un dzīvo; kas aicini visus uz pestīšanu apsolījuma dēļ par gaidāmajām labajām lietām.
Kungs, pieņem šajā stundā un ik stundā mūsu lūgumus; dara mūsu dzīvi vieglu, un vadi mūs pie Tavu baušļu darīšanas; svētī mūsu garus; šķīstī mūsu miesas; iztaisno mūsu domas; šķīstī mūsu nolūkus; dziedini mūsu slimības un piedod mūsu grēkus; un atpestī mūs no visa ļaunā bēdu un sirds sāpju; apjoz mūs ar Saviem svētajiem eņģeļiem, lai viņu nometnē paturēti un vadīti mēs nonāktu pie ticības vienotības un pie Tavas neaptveramās un neierobežotās godības atzīšanas, jo Tu esi svētīts uz mūžiem. Āmen.
Dievs, dari mūs cienīgus pateicībā sacīt: Mūsu Tēvs, kas esi debesīs...