Pašreizējā stunda
Kompleta — Divpadsmitā stunda
Pirms miega pieminam Kristus apbedīšanu, garāmejošo pasauli, un lūdzam piedošanu un sargāšanu pa nakti.
Ievads katrai stundai
Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā
viens Dievs. Āmen.
Kungs, apžēlojies. Kungs, apžēlojies. Kungs, svētī. Āmen.
Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam, tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
TĒVS MŪSU
‹Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.›
‹Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.›
‹Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.›
‹Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.›
‹Un neieved mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder valstība un spēks un gods mūžīgi. Āmen.”›
Pateicības lūgšana
Teicīsim Labumu Darītāju, žēlsirdīgo Dievu, mūsu Kunga un Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus Tēvu, jo Viņš mūs ir apklājis un palīdzējis, pasargājis un pieņēmis pie Sevis, apžēlojies par mums un stiprinājis mūs, un atvedis mūs līdz šai stundai. Viņu arī lūgsim, lai Viņš mūs sargā šajā svētajā dienā un visas mūsu dzīves dienās pilnīgā mierā. Visuvaldītājs, Kungs, mūsu Dievs.
Ak, Kungs Dievs, Visuvaldītājs, mūsu Kunga un Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus Tēvs, mēs Tev pateicamies vienmēr, par visu un visos apstākļos, jo Tu mūs esi apklājis un palīdzējis, pasargājis un pieņēmis pie Sevis, apžēlojies par mums un stiprinājis mūs, un atvedis mūs līdz šai stundai.
Tādēļ mēs lūdzam un piesaucam Tavu labestību, ak Cilvēkmīļais: dāvā, lai mēs pabeigtu šo svēto dienu un visas mūsu dzīves dienas pilnīgā mierā ar Tavu bijību. Visu skaudību un visus kārdinājumus, un ikvienu velna darbu, un ļaunu cilvēku viltības, un redzamo un neredzamo ienaidnieku uzbrukumus, atņem no mums un no visiem Taviem ļaudīm, un no šīs Tavas svētās vietas. Bet to, kas ir labs un noderīgs, dāvā mums. Jo Tu esi tas, kas mums esi devis varu mīdīt čūskas un skorpionus un visu ienaidnieka spēku. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā.
Ar žēlastību, līdzjūtību un mīlestību pret cilvēkiem, kas ir Tavam vienpiedzimušajam Dēlam, mūsu Kungam un Dievam un Pestītājam Jēzum Kristum. Caur Viņu Tev pienākas gods un slava un vara un pielūgsme, kopā ar dzīvudarošo Svēto Garu, kas ir vienlīdzīgs ar Tevi, tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
Psalms 50
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
Lūgšanas sākums
Šīs svētītās dienas Naktslūgšanas teicama; to upurēju Kristum, savam Ķēniņam un Dievam, un lūdzu Viņu piedot man manus grēkus.
Psalms 129
Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.
Psalms 130
Svētku dziesma. No dziļumiem es Tevi piesaucu, Kungs.
Ak Kungs, klausi manu balsi, lai Tavas ausis uzmana uz manas sirds lūgšanas balsi.
Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, — ak Kungs, kas pastāvēs?
Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.
Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, un es ceru uz Viņa vārdu.
Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā uz rīta gaismu sargi, kas rītu gaida.
Israēls lai cerē uz To Kungu, jo pie Tā Kunga ir žēlastība un daudz pestīšanas pie Viņa.
Un Viņš atpestīs Israēli no visiem viņa noziegumiem.
Psalms 131
Dāvida svētku dziesma. Kungs, mana sirds nav lepna, un manas acis nav greznas; es netinos ar lielām lietām, kas man ir pārāk brīnumainas.
Tiešām, savu dvēseli es esmu remdējis un klusinājis, kā bērnu, kas atšķirts no savas mātes; mana dvēsele ir pie manis kā atšķirts bērns.
Israēl, cerē uz To Kungu no šī laika un mūžīgi!
Psalms 132
Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu plakstiem;
Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mājokli Jēkaba varenajam.
Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tā Man gribās.
Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
Psalms 133
Dāvida svētku dziesma. Redzi, cik jauki un cik mīlīgi, kad brāļi dzīvo vienprātīgi.
Tas ir, kā tā vislabākā eļļa, kas no Ārona galvas notek viņa bārdā, kas notek līdz viņa drēbju vīlei,
Tā kā rasa, kas no Hermona nokrīt uz Ciānas kalniem; jo Tas Kungs tur apsola svētību un dzīvību mūžīgi.
Psalms 136
Pateicieties Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Pateicieties dievu Dievam, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Pateicieties kungu Kungam, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Tam, kas vien lielus brīnumus dara, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Kas debesis ar gudrību radījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Kas zemi pār ūdeņiem izplatījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Kas lielus spīdekļus darījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Sauli, lai dienu valda, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Mēnesi un zvaigznes, lai nakti valda, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Kas ēģiptiešiem viņu pirmdzimtos nokāvis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un Israēli no viņu vidus izvedis; jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Ar stipru roku un izstieptu elkoni, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Kas Niedras jūru pāršķīris, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un Israēli caur viņu cauri izvedis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un Faraonu ar viņa karaspēku iegāzis Niedras jūrā, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Kas savus ļaudis pa tuksnesi vadījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Kas lielus ķēniņus kāvis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un nokāvis varenus ķēniņus, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Sihonu, Amoriešu ķēniņu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un Ogu, Basanas ķēniņu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un devis viņu zemi par mantību, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Par mantību Israēlim, Savam kalpam, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Kas mūs pieminējis mūsu bēdās, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un mūs izrāvis no mūsu spaidītājiem, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Kas visai miesai dod barību, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Pateiciet Dievam debesīs, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Psalms 137
Pie Bābeles upēm, tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.
Savas kokles tur pakārām vītolos.
Jo mūsu aizvedēji cietumā tur no mums prasīja dziesmas un mūsu spaidītāji līksmību: Dziediet mums dziesmu no Ciānas.
Kā mēs varētu dziedāt Tā Kunga dziesmu svešā zemē?
Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai mana labā roka top aizmirsta.
Mana mēle lai pielīp pie mana zoda, ja es tevi nepieminu, ja es nepaceļu Jeruzālemi par savu vislielāko prieku.
Kungs, piemini Jeruzālemes dienu Edoma bērniem, kas sacīja: Nopostiet, nopostiet to līdz pat viņas pamatiem.
Tu posta pilna Bābeles meita, svētīgs ir, kas tev atmaksā, kā tu mums esi darījusi;
Svētīgs būs, kas tavus jaunos bērnus sagrābs un tos satrieks pie akmens.
Psalms 140
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Izglāb mani, Kungs, no ļauniem cilvēkiem, izrauj mani no varas darītājiem,
Kas ļaunu domā savā sirdī, kas ikdienas saceļ karu.
Tie trin savu mēli kā čūska, odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām. (Sela.)
Pasargi mani, Kungs, no bezdievīgo rokām, izglāb mani no varas darītājiem, kas domā nostumt manas kājas.
Tie lepnie man liek valgus un virves, tie man izpleš tīklu ceļmalā un liek man slazdus. (Sela.)
Es saku uz To Kungu: Tu esi mans Dievs, klausies, ak Kungs, uz manas sirds lūgšanas balsi.
Kungs, Dievs, mans stiprais Pestītājs, Tu apsedz manu galvu kaušanas laikā.
Nedod, ak Kungs, tam bezdievīgam, ko viņš kāro, un lai viņa padoms neizdodas, jo tie greznojās. (Sela.)
Tiem, kas ap mani metās, lai nāk uz viņu galvu tā nelaime, par ko tie runā.
Degošas ogles lai krīt uz tiem. Viņš tos gāzīs ugunī, dziļās bedrēs, ka tie vairs necelsies.
Lielmutis nepastāvēs virs zemes, nelaime varmāku vajās un trieks.
Es zinu, ka Tas Kungs iztiesās nabaga lietas un bēdīgā tiesu.
Tiešām, taisnie Tavam vārdam pateiksies, sirdsskaidrie pastāvēs Tavā priekšā.
Psalms 141
Dāvida dziesma. Kungs, Tevi es piesaucu, steidzies pie manis, klausies uz manu balsi, kad es Tevi piesaucu.
Lai mana lūgšana Tavā priekšā top cienīta kā kvēpināmais upuris, manu roku pacelšana kā vakara upuris.
Kungs, sargi manu muti un pasargi manas lūpas.
Nedod manai sirdij griezties uz ļaunu, bezdievīgu darbu darīt ar ļaundarītājiem, ka nebaudu no viņu kārumiem.
Lai taisnais mani sit, tā būs žēlastība, un lai viņš mani pārmāca, tā būs eļļa uz manu galvu, tam lai mana galva neliedzās; bet es vienmēr lūdzu pret viņu ļauniem darbiem.
No akmens kalniem viņu soģi lai top nogāzti; tad dzirdēs manus vārdus, ka tie mīlīgi.
Kā zemi uzplēš un uzar, tā mūsu kauli ir izkaisīti līdz pašam kapam.
Bet uz Tevi, Kungs, Dievs, manas acis raugās, uz Tevi paļaujos, neatstum manu dvēseli.
Pasargi mani no tā valga, ko tie man ir izmetuši, un no ļauna darītāju slazdiem.
Bezdievīgie kritīs savos tīklos, kamēr es iešu garām.
Psalms 145
Dāvida teikšana. Es Tevi augsti teikšu, mans Dievs, Tu Ķēniņ, un slavēšu Tavu vārdu mūžīgi mūžam.
Ikdienas es Tevi gribu teikt un slavēšu Tavu vārdu mūžīgi mūžam.
Tas Kungs ir liels un ļoti slavējams, un Viņa augstība ir neizdibinājama.
Bērnu bērni slavēs Tavus darbus un stāstīs Tavu varu.
Es teikšu Tavas godības augstību un pārdomāšu Tavus brīnuma darbus.
Par Taviem vareniem spēka darbiem runās, un es sludināšu Tavu augstību.
Tavas lielās lēnības piemiņu teiktin teiks un Tavu taisnību slavēs ar dziesmām.
Žēlīgs un sirds žēlīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un no lielas lēnības.
Tas Kungs ir labs visiem, un Viņa apžēlošanās parādās pie visiem Viņa darbiem.
Visi Tavi darbi, Kungs, Tevi teiks, un Tavi svētie Tevi slavēs.
Tie izteiks Tavas valstības godību un runās par Tavu varu;
Lai cilvēku bērniem Tava vara top zināma un Tavas valstības augstība un godība.
Tava valstība ir mūžīga valstība, un Tava valdīšana paliek līdz visiem radu radiem.
Tas Kungs ir atspaids visiem, kas krīt, un uzceļ visus nospiestos.
Visas acis gaida uz Tevi un Tu tiem dod viņu barību savā laikā:
Tu atveri Savu roku un pieēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu.
Tas Kungs ir taisns visos Savos ceļos un svēts visos Savos darbos.
Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.
Viņš dara, ko tie grib, kas Viņu bīstas, un klausa viņu kliegšanu un tiem palīdz.
Tas Kungs pasargā visus, kas Viņu mīļo, un izdeldēs visus bezdievīgos.
Mana mute runās Tā Kunga slavu un visa miesa teiks Viņa svēto vārdu mūžīgi mūžam.
Psalms 146
Alleluja! Slavē To Kungu, mana dvēsele.
Es slavēšu To Kungu, kamēr dzīvošu, es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu.
Nepaļaujaties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas nekā nevar palīdzēt.
Cilvēka garam jāiziet, viņam jāpaliek atkal zemes kārtā, tai dienā visi viņa nodomi iet bojā.
Svētīgs tas, kam Jēkaba Dievs par palīgu un kam cerība stāv uz To Kungu, savu Dievu!
Viņš debesis un zemi radījis, jūru un visu, kas tur iekšā; Viņš uzticību tur mūžīgi.
Viņš tiesu nes tiem, kas varas darbus cieš, dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus.
Tas Kungs atdara akliem acis, Tas Kungs uzceļ nospiestus; Tas Kungs mīļo taisnus.
Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāriņus un uztur atraitnes, bet bezdievīgiem Viņš ceļus samaitā.
Tas Kungs valdīs mūžīgi, tavs Dievs, ak Ciāna, līdz radu radiem. Alleluja!
Psalms 147
Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt (dziesmās); šī slavēšana ir mīlīga un patīkama.
Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds izplatās ar steigšanos.
Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
LASĪJUMS NO SVĒTĀ EVAŅĢĒLIJA PĒC SVĒTĀ LŪKAS (2:25-32)
Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija iekš viņa.
Tam no Svētā Gara bija pasludināts, ka nāvi neredzēšot, iekams Tā Kunga Svaidīto nebūšot redzējis.
Tas nāca Dieva namā no Svētā Gara skubināts; un kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, ka ar To darītu pēc bauslības ieraduma,
Tad To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
“Kungs, laid nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
Jo manas acis Tavu pestīšanu redzējušas,
Ko Tu esi sataisījis priekš visiem ļaudīm,
Gaismu, apgaismot pagānus, un par slavu Taviem Israēla ļaudīm.”
Trīskāršā svētīšana
Svētais Dievs, Svētais Spēcīgais, Svētais Nemirstīgais, kas piedzima no Jaunavas, apžēlojies par mums. Svētais Dievs, Svētais Spēcīgais, Svētais Nemirstīgais, kas par mums tika krustā sists, apžēlojies par mums. Svētais Dievs, Svētais Spēcīgais, Svētais Nemirstīgais, kas augšāmcēlās no mirušajiem un uzkāpa debesīs, apžēlojies par mums. Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam, tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen. Svētā Trīsvienība, apžēlojies par mums. Svētā Trīsvienība, apžēlojies par mums. Svētā Trīsvienība, apžēlojies par mums.
Kungs, piedod mums mūsu grēkus. Kungs, piedod mums mūsu pārkāpumus. Kungs, piedod mums mūsu vainas. Kungs, apraugi sava ļaudis slimos, dziedini viņus Sava svētā Vārda dēļ. Mūsu tēvi un brāļi, kas ir aizmiguši — Kungs, dod viņu dvēselēm mieru. Tu, kas esi bez grēka — Kungs, apžēlojies par mums. Tu, kas esi bez grēka — Kungs, palīdzi mums un pieņem mūsu lūgumus pie Sevis, jo Tev pienākas gods un vara un trīskāršā svētība. Kungs, apžēlojies. Kungs, apžēlojies. Kungs, svētī. Āmen.
Un dari mūs cienīgus pateicībā sacīt: Mūsu Tēvs, kas esi debesīs....
Miers tev
Miers tev. Mēs lūdzam tevi, svētā, godībā pilnā, vienmēr Jaunava, Dievdzemdētāja, Kristus Māte: uznes mūsu lūgšanas pie tava mīļotā Dēla, lai Viņš mums piedotu mūsu grēkus.
Miers tai, kas mums dzemdēja patieso Gaismu, Kristu, mūsu Dievu, svētajai Jaunavai. Lūdz Kungu par mums, lai Viņš par mūsu dvēselēm parāda žēlastību un piedod mums mūsu grēkus.
Ak, Jaunava Marija, Dievdzemdētāja, svētā un uzticamā visas cilvēces Aizbildne, aizlūdz par mums Kristus priekšā, kuru tu esi dzemdējusi, lai Viņš mums dāvātu mūsu grēku piedošanu.
Miers tev, īstā Karaliene, Jaunava; miers mūsu cilts slavai — tu mums dzemdēji Emmanuēlu. Mēs lūdzam tevi: atceries mūs, uzticamā Aizbildne, mūsu Kunga Jēzus Kristus priekšā, lai Viņš mums piedotu mūsu grēkus.
Ticības simbola iesākums
Mēs cildinām tevi, ak patiesās Gaismas Māte, un mēs tevi godinām, svētā Jaunava, Dievdzemdētāja, jo tu mums esi dzemdējusi pasaules Pestītāju; Viņš nāca un izglāba mūsu dvēseles.
Slava tev, mūsu Kungs un Ķēniņš Kristus, apustuļu gods, mocekļu lauru vainags, taisno līksmība, Baznīcu stiprums, grēku piedošana.
Mēs sludinām Svēto Trīsvienību, vienu Dievību; mēs Viņu pielūdzam un godinām. Kungs, apžēlojies. Kungs, apžēlojies. Kungs, svētī. Āmen.
Svētā pareizticīgā Ticības simbols
Patiesi mēs ticam uz vienu Dievu, Tēvu, Visuvaldītāju, debesu un zemes, visu redzamo un neredzamo Radītāju.
Un uz vienu Kungu Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, no Tēva dzimušu pirms visiem laikiem; Gaismu no Gaismas, patiesu Dievu no patiesa Dieva; dzimis, ne radīts, vienādas būtības ar Tēvu; caur Viņu viss ir tapis. Viņš mūsu, cilvēku, un mūsu pestīšanas labad nonāca no debesīm, iemiesojās no Svētā Gara un Jaunavas Marijas un tapa cilvēks. Par mums tika krustā sists Poncija Pilāta laikā, cietis un apbedīts, un trešajā dienā augšāmcēlies saskaņā ar Rakstiem; uzkāpis debesīs un sēž pie Tēva labās rokas; un atkal nāks godībā tiesāt dzīvos un mirušos; Viņa valstībai nebūs gala.
Un uz Svēto Garu, Kungu, Dzīvudarošo, kas no Tēva iziet; kopā ar Tēvu un Dēlu pielūdzams un godājams; kas runājis caur praviešiem.
Un uz vienu, svētu, vispārēju un apustulisku Baznīcu.
Atzīstam vienu Kristību grēku piedošanai.
Gaidām mirušo augšāmcelšanos un nākamā mūžīgā laikmeta dzīvi. Āmen.
Κύριε ἐλέησον Kyrie eleison (Kungs, apžēlojies) 41 reizi
Svēts, svēts, svēts
Svēts, svēts, svēts, Kungs Cebaots. Debesis un zeme ir pilnas Tavas godības un Tava goda. Apžēlojies par mums, ak Dievs Tēvs, Visuvaldītājs. Svētā Trīsvienība, apžēlojies par mums. Kungs, Debespulku Dievs, esi ar mums, jo nav mums citas palīgā stāvošas būtnes mūsu bēdās un ciešanās kā vien Tu.
Atnāc un piedod, un piedod mums, ak Dievs, mūsu ļaunos darbus, kurus esam darījuši ar gribu un bez gribas, ko darījuši ar zināšanu un bez zināšanas, apslēptos un atklātos. Kungs, piedod tos mums Tava svētā Vārda dēļ, kas ir piesaukts pār mums. Pēc Tavas žēlastības, Kungs, un ne pēc mūsu grēkiem.
Un dari mūs cienīgus pateicībā sacīt: Mūsu Tēvs, kas esi debesīs..
Absolūcija
Kungs, visu, ar ko šodien esam pret Tevi apgrēkojušies — darbos, vārdos, domās vai ar jebkuru no maņām — piedod un atlaiž mums Sava svētā Vārda dēļ, kā Labs un Cilvēkmīļais. Un dāvā mums, ak Dievs, mierīgu nakti un šo miegu šķīstu no visām nemiera saitēm; un sūti mums Miera eņģeli, lai viņš mūs sargā no visa ļaunā, no ikviena trieciena un no visiem pretinieka kārdinājumiem. Caur žēlastību, līdzjūtību un mīlestību pret cilvēkiem, kas ir Tavam vienpiedzimušajam Dēlam, mūsu Kungam un Dievam un Pestītājam Jēzum Kristum. Caur Viņu Tev pienākas gods un slava un vara kopā ar dzīvudarošo Svēto Garu, kas ir vienlīdzīgs ar Tevi, tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen.
Lūgšana, ko skaita katras stundas beigās
Apžēlojies par mums, ak Dievs, tad apžēlojies par mums. Tu, kas ik brīdi un ik stundā, debesīs un virs zemes, esi pielūgts un pagodināts, Kristus, mūsu labais Dievs, lēnprātīgs, žēlsirdībā bagāts, daudzžēlīgs, kas mīl taisnos un apžēlojas par grēciniekiem, no kuriem pirmais esmu es; kas nevēlies grēcinieka nāvi, bet lai viņš atgriežas un dzīvo; kas aicini visus uz pestīšanu apsolījuma dēļ par gaidāmajām labajām lietām.
Kungs, pieņem šajā stundā un ik stundā mūsu lūgumus; dara mūsu dzīvi vieglu, un vadi mūs pie Tavu baušļu darīšanas; svētī mūsu garus; šķīstī mūsu miesas; iztaisno mūsu domas; šķīstī mūsu nolūkus; dziedini mūsu slimības un piedod mūsu grēkus; un atpestī mūs no visa ļaunā bēdu un sirds sāpju; apjoz mūs ar Saviem svētajiem eņģeļiem, lai viņu nometnē paturēti un vadīti mēs nonāktu pie ticības vienotības un pie Tavas neaptveramās un neierobežotās godības atzīšanas, jo Tu esi svētīts uz mūžiem. Āmen.
Dievs, dari mūs cienīgus pateicībā sacīt: Mūsu Tēvs, kas esi debesīs...