Un viens vīrs bija Cezarejā, Kornēlijs vārdā, viens kapteinis, no tā saucamā Itālijas karoga,
TSK
TSK · Acts 18:22
Treasury of Scripture Knowledge references in Glück 8th.
Un redzi, tūdaļ trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja priekš tā nama, kur es biju.
Un pie draudzes, kas bija Antiohijā, bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, kas dēvēts Nigers, un Lucijus no Kirenes un Mannaēns, kas ar Hērodu, to lielkungu, bija uzaudzināts, un Sauls.
Un uz Jeruzālemi nākuši, tie tapa uzņemti no draudzes un apustuļiem un vecajiem, un pasludināja, kādas lietas Dievs ar tiem bija darījis.
Tad nu tie tapa atlaisti un nāca uz Antiohiju, un draudzi sapulcējuši, iedeva to grāmatu.
Bet šķīrās no tiem sacīdams: “Nākamie svētki man visādā vīzē jāsvētī Jeruzālemē, bet es atkal atgriezīšos pie jums, ja Dievs grib;” un viņš aizcēlās no Efesus.
Un tas, divus no kapteiņiem ataicinājis, sacīja: “Sataisiet divsimt karavīrus, ka tie iet uz Cezareju, un septiņdesmit jātniekus un divsimt strēlniekus ap to trešo stundu naktī.”
Bet Fēsts gribēdams tiem Jūdiem pa prātam darīt, atbildēja un uz Pāvilu sacīja: “Vai tu gribi uz Jeruzālemi iet, lai es tevi tur tiesāju par šīm lietām?”