TSK · Genesis 33:14

Un tiem pavēlēja un sacīja: tā jums būs sacīt manam kungam Ēsavam: tā saka tavs kalps Jēkabs: es esmu svešumā mitis pie Lābana un līdz šim tur palicis.

Kungs, kad Tu izgāji no Seīra un atnāci no Edoma lauka, tad zeme drebēja, un debesis pilēja, un padebeši pilēja ar ūdeni.

Viņš ganīs Savu ganāmo pulku kā gans, Viņš sapulcinās jērus Savās rokās un nesīs Savā klēpī un vedīs lēnītiņām grūtās avju mātes.

Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Seīra kalniem un sludini pret tiem,

Bet mums, kas esam stipri, pienākas panest nestipro vājības un nevis sev pašiem būt pa prātam.

Jo no visiem svabads būdams es sevi pašu esmu darījis visiem par kalpu, ka jo vairāk dvēseļu mantotu.