TSK · Job 2:8

Kad nu Mordohajs dabūja zināt visu, kas bija noticis, tad Mordohajs saplosīja savas drēbes un apvilka maisu ar pelniem, un gāja pilsētas vidū, un brēca ar lielu un rūgtu brēkšanu.

Mani tuvinieki atstājās, un mani draugi mani aizmirst.

Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ.

Tiem apbēdinātiem iekš Ciānas uzlikt un dāvināt glītumu pelnu vietā, prieka eļļu skumības vietā, skaistas drēbes izmisuša prāta vietā, ka tie top nosaukti stipri taisnības koki, Tā Kunga iedēsti Viņam par godu.

Un tie par tevi brēks un gauži kliegs un metīs pīšļus uz savām galvām, — tie vārtīsies pelnos.

“‹Vai tev, Horacin! Vai tev, Betsaida! Jo kad Tirū vai Sidonā tie brīnumi būtu notikuši, kas pie jums notikuši, tad tie jau sen no grēkiem būtu atgriezušies maisos un pelnos.›