TSK · Matthew 25:16

Un Dāvids aprunājās ar tiem virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem un ar visiem lielkungiem.

Un ķēniņš Dāvids cēlās kājās un sacīja: klausāties mani, mani brāļi un mani ļaudis. Es savā prātā biju apņēmies, dusas namu uztaisīt Tā Kunga derības šķirstam un par kāju pameslu mūsu Dievam, un jau biju taisījies to celt.

Kad nu Asa dzirdēja šos vārdus un pravieša Odeda(dēla) sludināšanu, tad viņš ņēmās drošu prātu un izdeldēja tās negantības no visas Jūda un Benjamina zemes un no tām pilsētām, ko bija uzņēmis Efraīma kalnos, un atjaunoja Tā Kunga altāri, kas priekš Tā Kunga priekšnama stāvēja.

Tā Jehošafats dzīvoja Jeruzālemē, un izgāja atkal pa ļaudīm no Bēršebas līdz Efraīma kalniem, un atgrieza tos atkal pie Tā Kunga, viņu tēvu Dieva.

Un viņš nopostīja tos svešos dievus un to elku no Tā Kunga nama, ar visiem altāriem, ko viņš bija uztaisījis Tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē un izmeta tos ārā no pilsētas.

No tām dienām, kad man tapa pavēlēts, būt par zemes valdītāju Jūdu zemē, no ķēniņa Artakserksus divdesmitā gada līdz trīsdesmit otram gadam, caurus divpadsmit gadus, arī neesmu ēdis zemes valdītāja maizi, ne es, ne mani brāļi.

Un ķēniņi būs tavi audzinātāji un viņu ķēniņienes tavas zīdītājas. Tie metīsies uz vaigu zemē priekš tevis un laizīs tavu kāju pīšļus. Tad tu manīsi, ka Es esmu Tas Kungs, pie kā netop kaunā, kas uz Mani cerē.

Jo Dāvids, savā laikā Dieva prātam kalpojis, ir aizmidzis un pie saviem tēviem noguldīts un satrūdēšanu redzējis.

Jo kad es evaņģēliju sludināju, tad man nav ko lielīties; jo tas man jādara; un ak vai, man, ja es evaņģēliju nesludināju!

Tiem bagātiem šinī pasaulē pavēli, lai tie augsti neturas, nedz cerē uz nepastāvīgo bagātību, bet uz dzīvo Dievu, kas mums visas lietas bagātīgi pasniedz par atspirgšanu;

Bet tu esi nomodā iekš visām lietām, panes ļaunumu, dari evaņģēlista darbu, izdari savu amatu pilnīgi.

Mīļais, tu dari pēc ticības, ko tu dari pie brāļiem, un vēl tiem no svešuma atnākušiem,