TSK · Matthew 25:5

Naktī savā gultā es meklēju to, ko mana dvēsele mīl; es meklēju, bet viņu neatradu.

“Es savus svārkus esmu novilkusi, kā man tos atkal būs apvilkt? Es savas kājas esmu mazgājusi, kā man tās atkal būs darīt netīras?”

Tai parādīšanai ir savs noliktais laiks un tā steidzās uz galu un nevils; jebšu tā gan kavējās, tomēr gaidi, jo tā nāktin nāks un nepaliks nepiepildīta.

‹Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs nāca un ar tiem izlīdzinājās.›

Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas.

‹Bet ja kalps sacīs savā prātā: mans kungs kavējās nākt; un iesāks kalpus un kalpones sist, un ēst un dzert un piedzerties:›

Bet Viņš iesāka šo līdzību sacīt uz ļaudīm: “‹Viens cilvēks dēstīja vīna kalnu un to izdeva dārzniekiem un nebija labu laiku mājās.›

Tāpēc Viņš saka: “Uzmosties tu, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad Kristus tevi apgaismos.”

Bet paciešanās jums vajag, lai jūs Dieva prātu darījuši iemantojiet apsolīto svētību.

Un sacīdami: kur ir Viņa atnākšanas apsolīšana? Jo no tā laika, kad tēvi ir aizmiguši, visas lietas paliek kā no radīšanas iesākuma.