TSK · Philippians 2:27

Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.

Klausi, Kungs, un apžēlojies par mani: Kungs, esi man par palīgu!

Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedina visas tavas vainas.

Tiešām, visu to es esmu ņēmis pie sirds, visu to skaidri saprast, ka taisnie un gudrie ar saviem darbiem ir Dieva rokā. Un cilvēks arī nezin, vai piedzīvos mīlestību vai ienaidību.

Redzi, rūgtums palicis man par svētību, pats rūgtums, bet Tu manu dvēseli mīlīgi esi apkampis, ka tā nenāktu trūdēšanas bedrē, jo Tu visus manus grēkus esi metis aiz Sevi.

Kas mani iepriecinās skumjās! Mana sirds man gurst.

Tu saki: Ak vai, man! Jo Tas Kungs bēdas pielicis manām sāpēm; es esmu piekusis no savas vaidēšanas un neatrodu miera.

Tad māsas sūtīja pie Viņa un sacīja: “Kungs, redzi, ko Tu mīļo, tas guļ nevesels.”

Un Pēteris cēlās un gāja tiem līdz. Un kad viņš bija atnācis, tad viņu uzveda augšistabā; un pie tās stāvēja visas atraitnes, raudādamas un rādīdamas svārkus un drēbes, ko Stirna, pie tiem būdama, bija taisījusi.

Tā, ka jums turpretī jo vairāk pienākas piedot un iepriecināt, ka tas nenonīkst no pārlieku lielas noskumšanas.