TSK · Proverbs 22:7

Vēl bija, kas sacīja: mēs naudu esam aizņēmuši uz saviem tīrumiem un saviem vīna dārziem priekš ķēniņa mesliem.

Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.

Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.

Un kā tiem ļaudīm, tāpat klāsies priesterim; kā kalpam, tāpat viņa kungam; kā kalponei tāpat viņas saimniecei; kā pircējam, tāpat pārdevējam; kā aizdevējam, tāpat aizņēmējam; kā pagaidu dzinējam, tāpat pagaidu maksātajam.

Klausiet šo vārdu, Basanas govis, kas Samarijas kalnā, kas nospaida mazos, satriec nabagus, kas uz saviem kungiem saka: nesiet šurp, ka dzeram.

Klausiet šo vārdu, jūs, kas aprijat nabagu un izdeldat bēdu ļaudis tai zemē,

‹Un kad tas to nespēja maksāt, tad kungs pavēlēja, viņu pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un maksāt.›

Tad nu jūs bagātie, raudat un kaucat par bēdām, kas pār jums nāk.