TSK · Revelation 13:2

Tad Dāvids sacīja uz Saulu: tavs kalps ganīja sava tēva avis, tad nāca lauva un lācis un nonesa avi no ganāmā pulka.

Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.

Bezdievīgais, kas valda pār nabaga ļaudīm, ir rūkdams lauva un izsalcis lācis.

Tādēļ tos sitīs lauva no meža, un vilks no tuksneša tos postīs, leopards glūn pret viņu pilsētām, visi, kas no turienes iziet, taps saplosīti. Jo viņu grēki ir vairojušies, viņu pārkāpumi augumā auguši.

Pirmais bija kā lauva, un tam bija kā ērgļu spārni. Es skatījos, tiekams viņam spārni tapa izrauti un tas no zemes tapa uzcelts un stāvēja uz kājām kā cilvēks, un tam tapa dota cilvēka sirds.

Tādēļ Es tiem paliku kā lauva, kā leopards Es glūnēju uz ceļa.

Tā kā kad vīrs bēgtu no lauvas un to sastaptu lācis! Un nāktu namā un atslietos ar roku pie sienas, un čūska viņam iedzeltu!

Bet Tas Kungs man ir klāt bijis un mani stiprinājis, ka caur mani mācība pilnīgi taptu zināma un visi pagāni to dzirdētu; un es esmu izrauts no lauvas rīkles.

Un cita zīme parādījās debesīs, un redzi, liels pūķis, sarkans kā uguns, ar septiņām galvām un desmit ragiem, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi.

Un kad pūķis redzēja, ka viņš bija nomests uz zemi, tad viņš vajāja sievu, kas dēlu bija dzemdējusi.

Un viņi pielūdza pūķi, kas zvēram varu bija devis, un pielūdza zvēru sacīdami: kas ir zvēram līdzīgs? Kas var ar to karot?

Un desmit ragi, ko tu esi redzējis, ir desmit ķēniņi, kas valstību vēl nav dabūjuši; bet tā kā ķēniņi tie varu dabū uz vienu stundu ar zvēru.

Un viņš sagrāba pūķi, veco čūsku, tas ir velns un sātans, un to saistīja tūkstoš gadus.