TSK · Acts 2:20

Redzi, Tā Kunga diena nāk briesmīga, ar dusmām un ar karstu bardzību, un dara zemi par tuksnesi un izdeldē grēciniekus no viņas nost.

Un mēnesis nosarks, un saule nobālēs, jo Tas Kungs Cebaot ir ķēniņš Ciānas kalnā un Jeruzālemē, un viņas vecaju priekšā būs godība.

Es uzlūkoju zemi, un redzi, tā ir tumša un tukša, — un debesi, un viņai nav sava gaišuma.

Troksnis, troksnis tiesas ielejā, jo Tā Kunga diena ir tuvu klāt tiesas ielejā.

Pirms spriedums nenotiek, — kā pelavas skrien diena, — pirms Tā Kunga bardzības karstums jums neuziet, pirms Tā Kunga dusmības diena jums neuznāk.

‹Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule taps aptumšota, un mēnesis nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debess, un debess stiprumi kustināsies.›

‹Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies, un mēnesis nedos savu spīdumu;›

Un to tādu nododam sātanam uz miesas samaitāšanu, lai gars top izglābts Tā Kunga Jēzus dienā.

Bet debesis, kas tagad ir un zeme caur Viņa vārdu ir glabātas un top ugunij paturētas uz bezdievīgo cilvēku sodības un nomaitāšanas dienu.

Un es redzēju, kad Viņš sesto zieģeli atdarīja, tad cēlās liela zemes trīcēšana, un saule tapa tumša kā rupjš maiss, un mēnesis tapa kā asinis.