TSK · Acts 9:17

Un Jāzeps sacīja uz saviem brāļiem: nāciet jel klāt pie manis. Un tie piegāja; tad viņš sacīja: es esmu Jāzeps, jūsu brālis, ko jūs esat pārdevuši uz Ēģiptes zemi.

Un Viņš tur nevienu brīnumu nevarēja darīt, tik vien retiem vājiem Viņš rokas uzlika un tos dziedināja.

Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts par Visuaugstākā pravieti; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,

‹Bet kad nu šis tavs dēls ir atnācis, kas tavu mantu aprijis ar maukām, tad tu viņam esi nokāvis barotu teļu.›

Un visi tapa piepildīti ar Svētu Garu un iesāka runāt ar citām mēlēm, kā tiem Tas Gars deva izrunāt.

Šos tie veda apustuļu priekšā; un Dievu pielūguši tie viņiem rokas uzlika.

Un viņš krita pie zemes un dzirdēja balsi uz viņu tā sakām: “‹Saul, Saul, ko tu Mani vajā? ›”

‹Un tas caur parādīšanu ir redzējis vīru, ar vārdu Ananija, ieejam un tam roku uzliekam, lai tas atkal top redzīgs.›”

Tad tie gavēja un Dievu lūdza un tiem rokas uzlikuši tos atlaida.

Un kad Pāvils tiem rokas uzlika, tad Svētais Gars uz tiem nāca, un tie runāja valodām un sludināja praviešu mācības.

Bet Ananija, dievbijīgs vīrs pēc bauslības, kam laba slava bija no visiem apkārtējiem Jūdiem,

Tāpēc pieņemiet cits citu, itin kā arī Kristus jūs ir uzņēmis Dievam par godu.

Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem, otrais cilvēks ir Tas Kungs no debesīm.

Rokas nevienam neuzliec ātri, un nepinies ar svešiem grēkiem; sevi pašu glabā šķīstu.

Ne vairs kā kalpu, bet vairāk nekā kalpu, kā mīļu brāli, īpaši man, bet cik vairāk tev gan pēc miesas, gan iekš Tā Kunga.

Un savas dvēseles šķīstījuši, patiesībai paklausot caur Garu uz neviltīgu brāļu mīlestību, mīliet savā starpā no šķīstas sirds un bez mitēšanās,