TSK · Ecclesiastes 5:13

Un Latam, kas Ābramam gāja līdz, bija arīdzan avis un vērši un teltis.

Un Lats izgāja un runāja uz saviem znotiem, kas viņa meitas gribēja apņemt, un sacīja: ceļaties un ejat ārā no šās vietas, jo Tas Kungs samaitās šo pilsētu. Bet tiem znotiem viņš izlikās tā kā smieklus runājot.

Un tā pirmdzimušā sacīja uz to jaunāko: mūsu tēvs ir vecs, un vīra nav virs zemes, kas pie mums nāktu pēc visas pasaules ieraduma.

Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.

Manta nepalīdz atriebšanas dienā, bet taisnība izpestī no nāves.

Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.

Tur ir viens pats un ne divi, viņam arī nav ne dēla ne brāļa, un viņam ir pūliņu bez gala, un viņa acīm bagātības nepietiek. Kam tad par labu es pūlējos un atrauju savai dvēselei labumu? Tā ir arīdzan niecība un liels grūtums.

Visu to es esmu redzējis, un esmu griezis savu sirdi uz ikvienu darbu, ko dara pasaulē. Dažkārt cilvēks pār cilvēku valda sev par nelaimi.

Jo ģeķis runā ģeķību, un viņa sirds dara blēņas, tas dzen negantību, un runā māņus pret To Kungu un pamet izsalkušā dvēseli tukšu un nedod dzert noslāpušam.

Un Viņš tiem stāstīja līdzību sacīdams: “‹Kāda bagāta cilvēka tīrums bija nesis papilnam augļus.›

‹Kāds bagāts vīrs bija, tas ģērbās ar purpuru un dārgu audekli, un dzīvoja ikdienas kārumā un līksmībā.›

Bet Jēzus to dzirdēdams uz to sacīja: “‹Vienas lietas tev vēl trūkst; pārdod visu, kas tev ir un izdali nabagiem; tad tev manta būs debesīs, un nāc un staigā Man pakaļ.›”

Bet kas grib bagāts tapt, tie krīt kārdināšanā un valgā un daudz bezprātīgās un nelabās kārībās, kas cilvēkus gāž samaitāšanā un pazušanā.

Tad nu jūs bagātie, raudat un kaucat par bēdām, kas pār jums nāk.