TSK · Isaiah 48:6

Es sludināšu taisnību lielā draudzē; redzi, savas lūpas es neaizdarīšu; Kungs, Tu to zini.

Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,

Ar savām lūpām es izteikšu visas Tavas mutes tiesas.

Ak tu mans izkultais, tu mana klona labībiņa! Ko es esmu dzirdējis no Tā Kunga Cebaot, Israēla Dieva, to jums esmu pasludinājis.

Redzi, kas papriekš sludināts, tas ir noticis, un jaunu Es stāstu; pirms tas izplaukst, Es jums to dodu dzirdēt.”

Atved tos aklos ļaudis, kam tomēr acis, un tos kurlos, kam tomēr ausis.

Ak tu tauta, ņem jel vērā Tā Kunga vārdu! Vai tad Es Israēlim esmu tuksnesis vai tumša zeme? Kāpēc tad Mani ļaudis saka: mēs iesim savā vaļā, mēs nenāksim vairs pie Tevis?

To es dzirdēju, bet nesapratu, un sacīju: mans kungs, kas būs tam visam gals?

Tā Kunga balss sauc pilsētai un gudrība ir Tavu Vārdu bīties: “Klausies cilts un Kas to ir saaicinājis.

‹Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nezina, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem, jo visu, ko esmu dzirdējis no Sava Tēva, to Es jums esmu darījis zināmu.›

Bet Tam, kas jūs spēj stiprināt pēc mana evaņģēlija un Jēzus Kristus sludināšanas, pēc noslēpuma parādīšanas, kas no mūžīgiem laikiem nav bijis dzirdēts,

Pēc šīs pestīšanas rūpīgi vaicājuši un meklējuši pravieši, kas par to jums novēlēto žēlastību papriekš sludinājuši,

Pēc tam es redzēju, un raugi, durvis bija atvērtas debesīs, un pirmā balss, ko es dzirdēju tā kā bazūni ar mani runājam, sacīja: ‹uzkāp šurp, Es tev rādīšu, kam pēc būs notikt.›

Un es redzēju, ka Tas Jērs vienu no zieģeļiem atdarīja, un dzirdēju vienu no četriem dzīviem sakām kā ar pērkona balsi: nāc un lūko!