TSK · John 1:51

Un tas sapņoja, un redzi, trepes bija celtas virs zemes, un viņu virsgals aiztika debesis, un redzi, Dieva eņģeļi pa tām uzkāpa un nokāpa.

Es skatījos, tiekams krēsli tapa nolikti, un laiku Vecais apsēdās, kam drēbes bija baltas kā sniegs un galvas mati kā šķīsta vilna, Viņa krēsls bija kā uguns liesmas, un Viņa skrituļi bija degošs uguns.

Zoben, uzmosties pret Manu ganu un pret to vīru, kas Mans biedrs, saka Tas Kungs Cebaot; sit ganu, tad avis izklīdīs, bet es savu roku griezīšu pie tiem maziņiem.

Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.

‹Bet lai jūs zināt, Tam Cilvēka Dēlam varu esam virs zemes grēkus piedot,›” (tad Viņš uz paralizēto sacīja:) “‹Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.›”

‹Jo Tas Cilvēka Dēls nāks iekš Sava Tēva godības ar Saviem eņģeļiem, un tad Tas ikkatram atmaksās pēc viņa darbiem.›

‹Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā par Viņu rakstīts. Bet ak vai, cilvēkam, caur ko Cilvēka Dēls top nodots; tam būtu labāk, ka tas›‹nemaz nebūtu dzimis.›”

Bet Jēzus sacīja: “‹Es tas esmu. Un jūs redzēsiet To Cilvēka Dēlu sēžam pie Tā Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.›”

Un tūdaļ tur pie eņģeļa bija debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja:

Bet Viņam viens eņģelis no debesīm parādījās un Viņu stiprināja.

Un notikās, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām divi vīri piestājās, kam drēbes spīdēja tā kā zibens.

Un Jēzus atbildēja: “‹Patiesi, patiesi, Es tev saku: ja kas nepiedzimst caur ūdeni un Garu, tad tas nevar ieiet Dieva valstībā.›

Tad Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: Tas Dēls neko nevar darīt no Sevis paša, ja Tas neredz To Tēvu tā darām, jo, ko Šis dara, to arī Tas Dēls dara tāpat.›

‹Un Viņš Tam varu devis, arī tiesu turēt, tādēļ ka Tas ir Tas Cilvēka Dēls.›

Tad Jēzus uz tiem sacīja: “‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: “Mozus jums maizi no debesīm nav devis, bet Mans Tēvs jums dod īsteno maizi no debesīm.›

Tad Jēzus uz tiem sacīja: “‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: ja jūs Tā Cilvēka Dēla miesu neēdat un Viņa asinis nedzerat, tad dzīvības nav iekš jums.›

‹Patiesi, patiesi, Es jums saku, kas Manu vārdu turēs, tas nāvi neredzēs ne mūžam. ›”

‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas neieiet pa durvīm avju kūtī, bet kāpj citur kur iekšā, tas ir zaglis un slepkava.›

Bet Jēzus tiem atbildēja sacīdams: “‹Tā stunda ir nākusi, ka Tas Cilvēka Dēls top pagodināts.›

‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas uzņem, ja Es kādu sūtīšu, tas Mani uzņem; un kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis.›”

‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas tic uz Mani, tas arīdzan tos darbus darīs, ko Es daru, un darīs lielākus nekā šos; jo Es eju pie Sava Tēva.›

‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: ko vien jūs Tam Tēvam lūgsiet Manā Vārdā, to Viņš jums dos.›

Un kad tie skatījās uz debesīm, Viņam uzkāpjot, redzi, tad divi vīri pie tiem stāvēja baltās drēbēs,

Un viņš redz debesi atvērtu un kādu trauku nonākam, tā kā lielu palagu pie četriem stūriem nolaistu zemē.

Tie par sodību cietīs mūžīgu samaitāšanu no Tā Kunga vaiga un no Viņa spēka godības,

Vai visi tie nav gari, kas kalpo un top izsūtīti uz kalpošanu to dēļ, kas pestīšanu iemantos?

Pēc tam es redzēju, un raugi, durvis bija atvērtas debesīs, un pirmā balss, ko es dzirdēju tā kā bazūni ar mani runājam, sacīja: ‹uzkāp šurp, Es tev rādīšu, kam pēc būs notikt.›