TSK · John 20:13

Tad Elkanus, viņas vīrs, uz viņu sacīja: Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēdi? Un kāpēc tava sirds noskumusi? Vai es tev neesmu labāks nekā desmit dēli?

Savs laiks raudāt un savs laiks smieties, savs laiks vaidēt un savs laiks diet.

Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa un esat tik noskumuši?›”

‹Mieru Es jums atstāju; Savu mieru Es jums dodu, — ne tā, kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirds lai neiztrūcinājās un lai neizbīstas.›

‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: jūs raudāsiet un vaidēsiet, un pasaule priecāsies; bet jūs noskumsiet; — tomēr jūsu noskumšana paliks par prieku.›

Tad tā tek un nāk pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un uz tiem saka: “Tie To Kungu ir izņēmuši no kapa, un mēs nezinām, kur tie Viņu nolikuši.”

Bet Pāvils atbildēja: “Ko jūs darāt, ka raudāt un laužat manu sirdi? Jo es esmu gatavs par Tā Kunga Jēzus vārdu ne vien likties saistīties Jeruzālemē, bet arī mirt.”