TSK · Judges 13:20

Tad Ābrams nometās uz savu vaigu, un Dievs runāja ar to sacīdams:

Un Gideons iegāja un sataisīja kazlēnu un neraudzētas karašas no vienas ēfas miltu; to gaļu viņš lika kurvī un to sulu viņš lēja podā, un to iznesa pie Viņa ārā apakš tā ozola un to nolika zemē.

Un šiem tā ejot un runājot, redzi, ugunīgi rati un ugunīgi zirgi nāca, kas tos abus šķīra. Tā Elija aizbrauca vētrā uz debesīm.

Un Dāvids nāca pie Ornana, un Ornans skatījās un redzēja Dāvidu un nāca no tā klona un metās Dāvida priekšā uz savu vaigu pie zemes.

Dievs uzkāpj ar gavilēšanu, Tas Kungs ar skaņu bazūni.

Tā kā varavīksne, kas padebešos stāv lietus laikā, tāds bija tas spožums visapkārt. Tā izskatījās Tā Kunga godības līdzība. Un kad es to redzēju, tad es kritu uz savu vaigu, un dzirdēju viena runātāja balsi.

Kad tie mācekļi to dzirdēja, tad tie krita uz savu vaigu un ļoti izbijās.