TSK · Luke 23:33

Tad lai viņa miesas nepaliek par nakti pie koka, bet aproc tās tai pašā dienā; jo tas pakārtais ir Dieva lāsts; tā tev šo zemi nebūs apgānīt, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod par īpašumu.

Bet pār Dāvida namu un pār Jeruzālemes iedzīvotājiem Es izliešu žēlastības un lūgšanas garu. Un tie uz Mani raudzīsies, ko tie ir cauri dūruši. Un par Viņu tie žēlosies, kā žēlojās par vienīgo, un tie gauži par Viņu vaimanās, kā vaimanā par pirmdzimto.

“‹Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashā, un Tas Cilvēka Dēls kļūs nodots, ka Tas taptu krustā sists.›”

“‹Jo redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un Tas Cilvēka Dēls taps nodots augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie Viņu pie nāves pazudinās un Viņu nodos pagāniem.›

Sacīdams: ‹Tam Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un tapt krustā sistam un trešā dienā augšām celties.›”

Bet to Viņš sacīja zīmēdams, kādā nāvē Viņam bija mirt.

Un Viņš izgāja un nesa Savu krustu uz to vietu, ko sauc pieres vietu, ebrejiski Golgatu.

Mūsu tēvu Dievs ir uzmodinājis Jēzu, ko jūs esat nokāvuši, To piekārdami pie koka.

Kristus mūs ir atpircis no bauslības lāsta, priekš mums par lāstu palicis, (jo ir rakstīts: “Nolādēts ikviens, kas kārts pie koka”),

Tas mūsu grēkus Pats ir nesis Savā miesā pie tā koka, ka mēs, no grēkiem vaļā tikuši, taisnībai dzīvotu; caur Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.