TSK · Matthew 1:24

Un Noa darīja itin tā, kā Dievs tam bija pavēlējis, — tā viņš darīja.

Un tas atbildēja: Redzi, še es esmu. Un Viņš sacīja: ņem jel savu dēlu, savu vienīgo, ko tu mīļo, to Īzaku, un ej uz Morijas zemi, un upurē to tur par dedzināmo upuri uz viena no tiem kalniem, ko Es tev sacīšu.

Un viņš izstiepa to telti pār dzīvokli un uzlika telts segu tur virsū, itin kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis.

Un viņš uz tā iededzināja kvēpināmo no smaržīgām zālēm, itin kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis.

Bet Naēmans apskaitās un aizgāja un sacīja: redzi, es domāju, viņš taču nāks pie manis ārā un stāvēs un piesauks Tā Kunga, sava Dieva, vārdu un ar savu roku braucīs pār to vietu un atņems to spitālību.

‹Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.›

Caur ticību Mozus, kad bija liels palicis, liedzās saukties par Faraona meitas dēlu,