TSK · Matthew 18:10

Tā Absaloms palika Jeruzālemē divus gadus un neredzēja ķēniņa vaigu.

Un viņš sacīja: nebīsties, jo to ir vairāk, kas pie mums, nekā to, kas pie viņiem.

Kas bezdievīgo neciena, bet godā tos, kas To Kungu bīstas, kas zvērējis sev par skādi, un to nepārkāpj;

Tā Kunga eņģelis apmetās ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.

Jo kas nicina sīka iesākuma dienu? Jo priecīgi ierauga svērteni Zerubabela rokā šie septiņi, kas ir Tā Kunga acis, kas iet pa visu pasauli.

Bet viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis sapnī parādījās sacīdams: Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties, Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis; jo kas iekš tās dzimis, tas ir no Svētā Gara.

Bet kad Hērodus bija nomiris, lūk, tad Tā Kunga eņģelis sapnī parādījās Jāzepam Ēģiptes zemē

‹Bet kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam pakārtu pie kakla dzirnu akmeni un to noslīcinātu jūrā, visdziļākā vietā.›

‹Un Viņš sūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie Viņa izredzētos sakrās no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.›

‹Kas jūs dzird, tas Mani dzird, un kas jūs nicina, tas Mani nicina; bet kas Mani nicina, tas nicina To, kas Mani sūtījis.›”

Bet Tā Kunga eņģelis naktī atvēra cietuma durvis un tos izveda un sacīja:

Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās, un gaišums spīdēja tanī ēkā; un viņš piesita Pēterim pie sāniem un to uzmodināja sacīdams: “Celies drīz!” Un ķēdes nokrita no viņa rokām.

Un tūdaļ Tā Kunga eņģelis viņu sita, tāpēc ka viņš Dievam godu nedeva. Un viņš no tārpiem tapa ēsts un nomira.

Pieņemiet to, kas ir vājš ticībā, viņa prātu nesajaukdami.

Tāpēc lai mēs cits citu vairs netiesājam, bet tiesājiet jo vairāk to, ka neviens savam brālim neliek piedauzīties, nedz tam dod apgrēcību.

Bet mums, kas esam stipri, pienākas panest nestipro vājības un nevis sev pašiem būt pa prātam.

Vājiem es esmu tapis tā kā vājš, ka mantotu vājos; visiem esmu palicis viss, ka visādi kādus glābtu.

Tāpēc lai neviens viņu nenicina; bet pavadiet viņu ar mieru, lai tas nāk pie manis, jo es viņu gaidu ar brāļiem.

Jo tie saka, ka grāmatas gan ir svarīgas un stipras, bet cilvēks pats klāt būdams nespēcīgs un viņa valoda nievājama.

Brāļi, ja kāds cilvēks taptu pieķerts kāda noziegumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgriežat tādu ar lēnprātīgu garu, lūkojot uz sevi pašu, ka arī tu netopi kārdināts.

Lai neviens nenicina tavu jaunību, bet topi ticīgiem par priekšzīmi iekš mācības, iekš dzīvošanas, iekš mīlestības, iekš ticības, iekš šķīstības.

Un es redzēju septiņus eņģeļus, kas stāvēja Dieva priekšā, un tiem tapa dotas septiņas bazūnes.