TSK · Philippians 2:26

Un tas ķēniņu Dāvidu noturēja iziet pret Absalomu, jo viņš jau bija iepriecināts par Amnonu, ka tas miris.

Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,

Raizes sirdī nospiež cilvēku, bet labs vārds to iepriecina.

‹Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.›

Jēzus raudāja.

Jo es ilgojos jūs redzēt, lai jums iedotu kādu garīgu dāvanu, ka jūs topat stiprināti:

Līksmojaties ar līksmiem un raudiet ar tiem, kas raud.

Un caur to, ka viņi par jums lūdz, no sirds pēc jums ilgodamies dēļ tās bagātās Dieva žēlastības pie jums.

Tādēļ es jūs lūdzu, ka jūs nepiekūstat iekš manām bēdām par jums, kas ir jūsu gods.

Jo Dievs ir mans liecinieks, cik ļoti es pēc jums visiem ilgojos ar Jēzus Kristus sirds mīlestību.

Par to jūs priecājaties, mazu brīdi tagad, ja vajag, noskumdināti dažādās kārdināšanās,