TSK · Proverbs 1:29

Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.

Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?

Un tev nav jāsaka: “Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,

Kad viņa zari būs nokaltuši, tad tie taps nolauzti, un sievas nāks un ar tiem kurinās. Jo tie ir ļaudis, kam prāta nav, tādēļ viņu Radītājs par tiem neapžēlosies, un kas tos ir darījis, tas viņiem žēlastības neparādīs.

‹Bet vienas lietas› ‹vajag; Marija to labo daļu sev ir izredzējusi, tā no tās netaps atņemta.›”

Jūs stūrgalvīgie un sirdīs un ausīs neapgraizītie, jūs allažiņ Svētam Garam pretī stāvat, tā kā jūsu tēvi, tā arī jūs!