TSK · Proverbs 4:7

Tad dod man nu gudrību un saprašanu, ka es šo ļaužu priekšā izeju un ieeju, jo kas varētu tiesāt šo Tavu lielo tautu?

Caur Tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.

Gudrību iemantot, cik daudz labāk tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.

Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.

Tur ir viens pats un ne divi, viņam arī nav ne dēla ne brāļa, un viņam ir pūliņu bez gala, un viņa acīm bagātības nepietiek. Kam tad par labu es pūlējos un atrauju savai dvēselei labumu? Tā ir arīdzan niecība un liels grūtums.

Tad es sacīju: gudrība ir labāka nekā stiprums, un tomēr tā nabaga gudrība top nicināta, un viņa vārdi netop klausīti

‹Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš samanto visu pasauli un tam sava dvēsele zūd?›

‹Bet Dievs uz to sacīja: tu bezprātīgais! šinī naktī tavu dvēseli no tevis atprasīs, un kam tas būs ko tu esi sakrājis?›