TSK · Romans 12:8

Bet atvērdams atver viņam savu roku un aizdodams aizdod viņam, cik viņam vajag savā trūkumā, kas trūkst.

Un tev būs priecāties Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, tev un tavam dēlam un tavai meitai un tavam kalpam un tavai kalponei un tam Levītam, kas ir tavos vārtos, un tam piedzīvotājam, tam bāriņam un tai atraitnei, kas ir tavā vidū, tai vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izredzēs, ka Viņa vārds tur mājo.

Ja nabagam esmu liedzis, kad tam gribējās, vai licis izīgt atraitnes acīm,

Dāvida dziesma. No žēlastības un tiesas es gribu dziedāt, — Tev, Kungs, es dziedāšu.

Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.

Met savu maizi ūdenī, ar laiku tu to atdabūsi.

Ģeķi vairs nesauks par lielkungu, un blēdi vairs nesauks par cienīgu.

Vai tā nepiederas, maizi lauzt izsalkušiem, namā ievest nabaga izdzītus, kailu ieraugot, to apsegt un neapslēpties no sava tuvāka?

‹Kad tu nu nabagus apdāvini, tad neliec savā priekšā trumetes pūst, tā kā liekuļi dara sinagogās un ielās, lai no ļaudīm top godināti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.›

Un Savas acis pacēlis, Viņš redzēja bagātos savas dāvanas metam Dieva šķirstā.

Un ar lielu spēku apustuļi deva liecību par Tā Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija pār tiem visiem.

Tad zemes soģis redzēdams, kas bija noticis, ticēja, izbrīnīdamies par Tā Kunga mācību.

Bet Jūda un Sīlas, kas paši arīdzan bija pravieši, brāļus pamācīja ar daudz vārdiem un tos stiprināja.

Tāpēc sargājat paši sevi un visu ganāmo pulku, pār ko Svētais Gars jūs iecēlis par bīskapiem, Dieva draudzi ganīt, ko Viņš ar Savām asinīm atpircis.

Tāpēc dodat arī meslus. Jo tie ir Dieva sulaiņi, šo savu amatu kopdami.

Bet kas māca, tas runā cilvēkiem par uztaisīšanu un paskubināšanu un iepriecināšanu.

Bet jums, brāļi, darām zināmu Dieva žēlastību, kas parādījusies Maķedonijas draudzēs.

Ikviens, kā tas savā sirdī apņemas, ne noskumis nedz piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīļo.

Šīs jūsu īstenās palīdzības dēļ Dievu pagodinādami par jūsu paklausīgo Kristus evaņģēlija apliecināšanu un par vientiesīgo labdarīšanu priekš viņiem un priekš visiem;

Jūs kalpi, paklausiet tiem, kas pēc miesas jūsu kungi, ar bijāšanu un drebēšanu, iekš sirds vientiesības, tā kā Kristum,

Jo mūsu pamācīšana nav no alošanās, nedz no neskaidrības, nedz no viltības.

Bet mēs jūs lūdzam, brāļi, ka jūs tos atzīstat, kas jūsu starpā strādā, un savus priekšniekus iekš Tā Kunga, un kas jūs pamāca.

Pastāvi iekš lasīšanas, paskubināšanas, mācīšanas, tiekams es nāku.

Un lai neatstājam savu sapulcināšanos, kā daži mēdz, bet cits citu lai pamācam; un to jo vairāk, jo jūs redzat, ka tā diena nāk tuvu.

Paklausāt saviem vadītājiem un esat viņiem padevīgi; jo tie ir nomodā par jūsu dvēselēm, kā tādi, kam būs atbildēšanu dot, lai tie to dara ar prieku un ne nopūzdamies, jo tas jums nebūtu labi.

Sveicinājiet visus savus vadītājus un visus svētos. Tie brāļi no Itālijas jūs sveicina.

Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas pie jums, un uzraugiet, ne piespiesti, bet ar labu prātu, ne negodīgas peļņas dēļ bet no sirds,