TSK · Romans 15:32

Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.

Un kad tas bija nospriests, ka mums bija pārcelties uz Itāliju, tad tie Pāvilu un kādus citus cietumniekus nodeva vienam karakapteinim, ar vārdu Julijus, no ķeizara karoga.

Un no turienes tie brāļi, par mums dzirdējuši, izgāja mums pretī līdz Appijus tirgum un TriTabernām; tos redzēdams, Pāvils Dievam pateicās un ņēmās drošu prātu.

Allažiņ savās lūgšanās lūgdams, lai jel kādu reiz ceļš man izdotos pēc Dieva prāta pie jums nākt.

Bet es drīz pie jums nākšu, ja Tas Kungs gribēs, un redzēšu — ne to vārdus, kas uzpūtušies, bet viņu spēku.

Tāpēc mēs esam iepriecināti tapuši pār jūsu iepriecināšanu, un esam sev daudz vairāk priecājušies par Titus prieku, tāpēc ka viņa gars no jums visiem ir atspirdzināts.

Bet tagad, kad Timotejs no jums ir nācis pie mums un mums labas vēstis nesis par jūsu ticību un mīlestību, un ka jūs arvien mūs labā piemiņā turat, kārodami mūs redzēt, itin kā arī mēs jūs,

Jo mums ir liels prieks un iepriecināšana caur tavu mīlestību; jo caur tevi, brāli, svētiem sirdis ir atspirdzinātas.

Tai vietā jums būtu jāsaka: Ja Tas Kungs gribēs un mēs dzīvosim, tad mēs šo vai to darīsim.