TSK · 2 Chronicles 14:11

Kad nu Faraons bija tuvu pie tiem, tad Israēla bērni pacēla savas acis, un redzi, ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ; un Israēla bērni ļoti bijās un brēca uz To Kungu.

Ja Es nebītos, ka viņu ienaidnieki Mani nesadusmo, ka viņu spaidītāji nesaprazdami nesaka: mūsu roka bija augsta, un ne Tas Kungs visu to darījis.

Jo Tas Kungs tiesās Savus ļaudis un par Saviem kalpiem Viņš apžēlosies, kad Viņš redzēs, ka spēks ir izzudis, ka beigti mazs un liels.

Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: caur šiem trīs simti vīriem, kas lakuši, Es jūs izpestīšu un nodošu Midiāniešus tavā rokā; tāpēc atlaid visus citus ļaudis, ikvienu uz savu vietu.

Un Jonatāns sacīja uz to puisi, kas viņa bruņas nesa: ejam pāri uz šo neapgraizīto ļaužu vakti, vai Tas Kungs priekš mums ko nedarīs, jo Tam Kungam nav grūti atpestīt, vai caur daudz, vai caur maz.

Bet Dāvids sacīja uz Fīlistu: tu nāci pie manis ar zobenu un šķēpu un priekšturamām bruņām, bet es nāku pie tevis Tā Kunga Cebaot vārdā, kas ir Israēla karapulku Dievs, ko tu esi zaimojis.

Bet tiem nāca palīgs pret šiem, un Hagarieši tapa doti viņu rokā un visi, kas ar tiem bija. Jo tie piesauca Dievu kaujā, un Viņš no tiem likās pielūgties, tāpēc ka tie uz Viņu cerēja.

Kad nu Jūda atpakaļ skatījās, redzi, tad karš tiem bija priekšā un mugurā. Un tie piesauca To Kungu, un priesteri bazūnēja ar bazūnēm.

Tā Israēla bērni tanī laikā tapa pazemoti, bet Jūda bērni tapa vareni, tāpēc ka tie bija paļāvušies uz To Kungu, savu tēvu Dievu.

Ak mūsu Dievs! Vai Tu nenesīsi tiesu pret viņiem? Jo mums nav spēka pret šo lielo pulku, kas pret mums nāk, un mēs nezinām, ko būs darīt, bet mūsu acis griežas uz Tevi.

Un Dievs tam palīdzēja pret Fīlistiem un pret Arābiem, kas GurBaālā dzīvoja, un pret Meūniešiem.

Bet ķēniņš Hizkija un pravietis Jesaja, Amoca dēls, lūdza par to un sauca uz debesīm.

Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs.

Šie paļaujas uz ratiem un šie uz zirgiem, bet mēs pieminam Tā Kunga, sava Dieva, vārdu.

Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.

Kad šis bēdīgais sauca, tad Tas Kungs klausīja un to izpestīja no visām viņa bēdām.

Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.

Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt.

Tā Kunga vārds ir stipra pils; tur taisnais glābjas un top izglābts.

Kam nešaubīgs prāts, tam Tu uzturi pastāvīgu mieru, jo uz Tevi viņš paļaujas.

Viņš piekusušiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgiem.

Un tie karos pret tevi, bet nekā neiespēs pret tevi; jo Es esmu ar tevi, saka Tas Kungs, tevi izglābt.

Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: pēc godības Viņš mani sūtījis pie pagāniem, kas jūs aplaupījuši; jo kas jūs aizskar, tas aizskar Viņa acs raugu.

‹Jūsu sirds lai neizbīstas! Ticat uz Dievu un ticat uz Mani.›

Un notiks, ka ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauks, taps izglābts.”

Un viņš krita pie zemes un dzirdēja balsi uz viņu tā sakām: “‹Saul, Saul, ko tu Mani vajā? ›”

Un Viņš uz mani ir sacījis: “‹Tev pietiek Mana žēlastība; jo Mans spēks iekš nespēcīgiem varens parādās.›” Tad nu jo labāk lielīšos ar savu nespēcību, lai Kristus spēks pie manis mājo.