TSK · Acts 18:5

Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.

Tad es domāju: es Viņu vairs nepieminēšu un nerunāšu vairs Viņa vārdā. Bet tas manā sirdī bija kā degots uguns, ieslēgts manos kaulos, un es piekusu to visu ciest, un nevarēju.

Tādēļ zini un proti: kamēr tas vārds izgājis, Jeruzālemi atkal uzcelt un uztaisīt līdz vienam Svaidītam (Kristum), Valdniekam, ir septiņas nedēļas, un sešdesmit un divas nedēļas, tad atkal uzcels un uztaisīs ar ielām un grāvjiem, jebšu spaidu laikā.

‹Bet Man būs tapt kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta!›

Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: Es neesmu Tas Kristus, bet sūtīts Viņa priekšā.

‹Un jūs arī liecību dosiet, jo jūs esat pie Manis no iesākuma.›

Jo mēs nevaram palikt nerunājuši par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.”

Un Viņš mums ir pavēlējis, ļaudīm pasludināt un apliecināt, Viņu esam no Dieva iestādīto Soģi pār dzīviem un mirušiem.

Un viņš nāca uz Derbi un Listru. Un redzi, tur bija viens māceklis, vārdā Timotejs, ticīgas Jūdu sievas dēls, bet no Grieķu tēva.

Tos izstāstīdams un viņiem priekšā likdams, ka Kristum bija ciest un augšām celties no miroņiem, un sacīja: “Šis ir Tas Kristus Jēzus, ko es jums pasludināju.”

Jo viņš Jūdus stipri pārliecināja, visu ļaužu priekšā no rakstiem pierādīdams, ka Jēzus ir Tas Kristus.

Jo Kristus mīlestība mūs spiež (atzīt),

Un esam sūtījuši Timoteju, savu brāli un Dieva kalpu, savu darba biedru iekš Kristus evaņģēlija, jūs apstiprināt un paskubināt iekš jūsu ticības,