TSK · Isaiah 22:4

Bet viņa uz tām sacīja: nesauciet mani par Naomiju (jauka), sauciet mani par Māru (rūgta), jo Tas Visuvarenais man piesūtījis lielu sirds rūgtumu.

Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.

Redzi, viņu varenie ārā brēc, tie miera vēstneši gauži raud.

Ak, mana tauta, apjoz maisu un nometies pelnos, žēlojies kā par vienīgo dēlu, bēdājies gauži, jo postītājs nāk pār mums piepeši.

Ak kaut manā galvā jel būtu ūdens un manas acis taptu par asaru avotiem, tad es dienām naktīm apraudātu savas tautas nokautos.

Tā saka Tas Kungs: brēkšana ir dzirdama Rāmā, žēlošanās un gauža raudāšana; Rahēle apraud savus bērnus, un negribās iepriecinājuma par saviem bērniem, jo to vairs nav.

Par to man jābēdājas un jāraud, es iešu aplaupīts un kails, es sākšu kaukt kā šakāļi un gaust kā jauni strausi.

Un Pēteris pieminēja Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: “‹Pirms gailis dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.›” Un ārā izgājis viņš gauži raudāja.

Un kad Viņš tuvu klāt nāca, tad Viņš uzlūkoja pilsētu un raudāja par to