TSK · Job 6:21

Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;

Visi mani uzticamie draugi mani tur par negantību, un ko es mīlējis, tie ir griezušies pret mani.

Tiešām, cilvēku bērni nav nekas, lieli ļaudis ir nelietība; uz svariem likti tie kopā būtu vieglāki nekā vējš.

Tad nepaļaujaties uz cilvēku, kam dvaša nāsīs; jo par ko tas turams?

Mēs Bābeli dziedinājām, bet tā nav sadzijusi. Atstājiet viņu, un ejam ikviens uz savu zemi, jo viņas sodība iet līdz pat debesīm un aizsniedz padebešus.

‹Bet viss tas noticis, ka praviešu raksti piepildītos.›” Tad visi mācekļi Viņu atstāja un bēga.

Un viņu apraudās un nožēlos ķēniņi virs zemes, kas ar viņu maucībā un kārumā dzīvojuši, kad tie redzēs dūmus no viņas degšanas.