TSK · Mark 4:17

Kad jūs sakāt: Kā mēs to vajāsim? Un ka tā vaina pie manis atrasta:

‹Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinās.›”

‹Bet viņam nav saknes iekš sevis, un viņš ir nepastāvīgs. Kad nu bēdas uziet un vajāšana Vārda dēļ, tad viņš tūdaļ ņem apgrēcību.›

‹Un cits krita uz akmenāju, kur tam nebija daudz zemes, un uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tam nebija dziļas zemes.›

Tad Jēzus sacīja uz Jūdiem, kas Viņam bija ticējuši: “‹Ja jūs paliekat Manā Vārdā, tad jūs patiesi esat Mani mācekļi,›

Tāpēc, kas šķietās stāvot, tas lai pielūko, ka nekrīt.

Ka neviens nešaubās šinīs bēdās; jo jūs paši zināt, ka tās mums ir noliktas.

Un viņu vārdi izplešas plašumā tā kā sērga; starp tiem ir Himenejs un Filēts,

Pie manas pirmās aizstāvēšanās neviens pie manis nav bijis, bet visi ir atstājušies no manis, (lai tas tiem netop pielīdzināts).

Tie no mums ir izgājuši, bet tie nebija no mums; jo ja tie būtu bijuši no mums, tad tie būtu palikuši pie mums, bet tiem bija parādīties, ka tie nav visi no mums.

‹Es zinu tavus darbus, un ka tu piemājo, kur sātana krēsls, un ka tu Manu Vārdu turi un Manu ticību neesi aizliedzis, arī ne tanīs dienās, kad Antipas, Mans uzticīgais liecinieks, ir nokauts pie jums, kur sātans mājo.›