TSK · Mark 6:51

Upes paceļ, ak Kungs, upes paceļ savu kaukšanu, upes paceļ savu krākšanu.

Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Jūs mazticīgie, kam esat tik bailīgi?›” Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, tad palika it klusu.

Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā apjautājās sacīdami: “Kas tas ir? Kas tā tāda jauna mācība? Jo Viņš ar varu pat nešķīstiem gariem pavēl, un tie Viņam paklausa.”

Un uzmodies Viņš apdraudēja vēju un sacīja uz jūru: “‹Klusu, mierā!›” Un vējš nostājās, un jūra palika it klusu.

Un meitiņa tūlīt cēlās un staigāja; jo tā bija divpadsmit gadus veca. Un tie iztrūcinājās ar lielu iztrūcināšanos.

Un brīnījās ļoti par to un sacīja: “Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš kurlus dara dzirdošus un mēmus runājošus.”

Tad tie gribēja Viņu ņemt laivā, un tūdaļ laiva nāca malā, uz ko tie dzinās.