TSK · Matthew 19:21

Šie ir tie stāsti par Noa cilti: Noa bija taisns, nenoziedzīgs vīrs savā ciltī, un Noa staigāja ar Dievu.

Viens vīrs bija Uca zemē, Ījabs vārdā, un tas bija sirdsskaidrs un taisns un dievbijīgs un sargājās no ļauna.

Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.›”

‹Tāpēc esat pilnīgi, tā kā jūsu Tēvs debesīs ir pilnīgs.›

Bet Jēzus uz to sacīja: “‹Nāc Man pakaļ, un lai miroņi savus miroņus paši aprok. ›”

Tad Jēzus uz Saviem mācekļiem sacīja: “‹Ja kas Man grib nākt pakaļ, tam būs sevi pašu aizliegt›, ‹savu krustu uz sevi ņemt un Man iet pakaļ.›

Un garām iedams Viņš redzēja Levi, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “‹Staigā Man pakaļ!›” Un tas cēlies staigāja Viņam pakaļ.

Bet Jēzus, to uzlūkodams, to iemīlēja un sacīja uz to: “‹Vienas lietas tev trūkst, ej un pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un nāc, staigā Man pakaļ, krustu uz sevi ņēmis.›”

‹Māceklis nav augstāks pār savu mācītāju: kad māceklis ir kā viņa mācītājs, tad viņš ir pilnīgs.›

‹Pārdodiet, kas jums ir, un dodiet nabagiem, gādājiet sev makus, kas nenovecojas, neiznīcīgu mantu debesīs, kur zagļi netiek klāt, un kodes nesamaitā.›

‹Un Es jums saku: dariet sev draugus no netaisnās mantas, ka tie, kad jums nu pietrūkst, jūs uzņem mūžīgos dzīvokļos.›

‹Manas avis Manu balsi klausa, un Es tās pazīstu, un tās Man iet pakaļ.›

Un tie pārdeva visu savu mantu un sagādu, un to izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.

Ne tā kā es to jau būtu dabūjis, vai jau būtu pilnīgs; bet es tam dzenos pakaļ, vai es to arī gan varētu satvert, tā kā arī es esmu satverts no Kristus Jēzus.

Jo jūs esat cietuši līdz ar manām saitēm un ar prieku panesuši savas mantas laupīšanu, zinādami, ka jums iekš sev pašiem ir labāka un paliekama manta debesīs.