TSK · Proverbs 11:7

Ienaidnieks sacīja: es dzīšos pakaļ, es panākšu, es dalīšu laupījumu, mana dvēsele pie tiem atriebsies. Es izvilkšu savu zobenu, un mana roka tos izdeldēs.

Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdējā dvaša.

Ko taisnie gaida, būs līksmība, bet bezdievīgo cerība zudīs.

Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,

‹Un sacīšu uz savu dvēseli: dvēsele, tev ir liels mantas krājums uz daudz gadiem: dusi, ēd un dzer un līksmojies!›