TSK · Proverbs 30:14

Es salauzīju netaisnā dzerokļus un izrāvu laupījumu no viņa zobiem.

Celies, Kungs, glābi mani, mans Dievs, jo Tu visiem maniem ienaidniekiem siti vaigā, Tu bezdievīgiem salauzi zobus.

Tad nu nabagu postīšanas dēļ un bēdīgo nopūšanās dēļ Es celšos, saka Tas Kungs: Es došu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojās.

Tava mēle meklē postu kā trīts dzenams nazis, tu viltus perētājs.

Parādi, Dievs, Savu augstību pār debesīm, un Savu godību pār visu pasauli!

Dažs aplam runājot kā ar zobenu iedur; bet gudro mēle ir zāles, kas dziedina.

Nabaga kungs, kas nabagus apspiež, ir kā plūdu lietus, un maizes nav.

Kas jums prātā, ka jūs saminat Manus ļaudis un satriecat bēdīgo vaigus? Saka Tas Kungs Dievs Cebaot.

Jo blēža padomi ir neganti, viņš izdomā viltu, samaitāt bēdu ļaudis ar melu valodu, arī kad nabags taisnību runā.

Jūs ēdat taukus un apģērbjaties ar vilnu, jūs kaujat baroto, bet avis jūs neganiet.

Tie ilgojās, ka zemes pīšļi nabagiem nāk uz galvu, un bēdīgā ceļu tie kavē. Vīrs ar savu tēvu iet pie tās pašas meitas un sagāna Manu svēto vārdu.

Klausiet šo vārdu, jūs, kas aprijat nabagu un izdeldat bēdu ļaudis tai zemē,

Un es sacīju: “Klausāties jel, Jēkaba virsnieki un Israēla nama valdnieki: Vai jums nepiekrīt tiesu zināt?

Ar viņa paša šķēpiem Tu satrieci viņa karavīru galvu, kas kā vētra nāk, mani izkaisīt, kam prieks, nabagu aprīt slepenībā.

‹Bet ak vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību priekš cilvēkiem, un paši jūs neieejat, un neļaujat ieiet tiem, kas grib tikt iekšā.›

Un tiem bija mati kā sievu mati, un viņu zobi bija kā lauvu zobi.