TSK · Acts 13:45

Un viņa brāļi to skauda, bet viņa tēvs šo vārdu paturēja.

Vēl es redzēju visādu pūliņu un visādu darba izveicību, ar ko cits citam grib tikt pāri (skaudībā); arī tā ir niecība un grābstīšanās pēc vēja.

‹Bet ak vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību priekš cilvēkiem, un paši jūs neieejat, un neļaujat ieiet tiem, kas grib tikt iekšā.›

‹Bet vecākais dēls bija uz lauka, un pārnākdams tuvu pie mājām viņš dzirdēja dziedāšanu un diešanu.›

Un kādi no tās saucamās Libertiņu un Kireniešu un Aleksandriešu skolas un no tiem, kas bija no Kilikijas un Āzijas, cēlās un ar Stefanu stipri apjautājās.

Bet kad tie turējās pretī un zaimoja, tad viņš drēbes izkratījis uz tiem sacīja: jūsu asinis uz jūsu galvu! Es esmu skaidrs, no šā laika es iešu pie pagāniem.

Piepildītus ar visādu netaisnību, maucību, blēdību, mantas kārību, niknumu, pilnus skaudības, slepkavības, ķildu, viltības, netiklības,

Skaudības, slepkavības, plītēšanas, rīšanas, un kas šiem līdzīgi; no tiem es jums papriekš saku, tā kā jau esmu sacījis, ka tie, kas tādas lietas dara, Dieva valstību neiemantos.

Bet ja jūs rūgtu bardzību un ienaidību turat savā sirdī, tad nelielāties un nemelojiet pret patiesību.

Tā tiem ir sveša lieta, ka jūs ar tiem līdz nestaigājiet tai pašā palaidnības postā, un tādēļ tie zaimo.