TSK · Acts 2:37

Un viņu bēgļi, kas izbēg, būs kalnos un visi vaidēs kā baloži ielejā, ikkatrs sava nozieguma dēļ.

Un ļaudis tam jautāja un sacīja: “Ko tad mums būs darīt?”

Bet arī karavīri tam jautāja un sacīja: “Ko tad mums būs darīt?” Un viņš uz tiem sacīja: “Nedariet nevienam pāri, neapmelojiet nevienu un esat mierā ar savu algu.”

‹Un kad Tas būs nācis, Tas pārliecinās pasauli par grēku, par taisnību un par sodu;›

Bet kad viņi to dzirdēja, tad tas tiem iedūra sirdī, un tie viņus meklēja nokaut.

Un viņš sacīja: “Kungs, kas Tu esi?” Tas Kungs sacīja: “‹Es esmu Jēzus, ko tu vajā. Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt.›”

Un es sacīju: “Ko man būs darīt, Kungs?” Un Tas Kungs uz mani sacīja: “‹Celies un ej uz Damasku, un tur tev sacīs visu, kas tev jādara.›”

Un es citkārt dzīvoju bez bauslības, bet kad bauslis nāca, tad grēks palika dzīvs.

Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks, nekā kāds abējās pusēs griezīgs zobens, un spiežās cauri, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir soģis pār sirds domām un sirds prātu.