TSK · Genesis 25:21

Un Sāraī bija neauglīga, un viņai nebija bērna.

Un Sāraī sacīja uz Ābramu: redzi, Tas Kungs man ir liedzis dzemdēt, ej jel pie manas kalpones, vai es caur viņu nemantotu dzimumu. Un Ābrams klausīja Sāraī balsij.

Un Dievs pieminēja Rahēli un paklausīja viņu un darīja viņu auglīgu.

Un viņa solīja solījumu un sacīja: Kungs Cebaot, ja Tu Savas kalpones bēdas uzlūkosi un mani pieminēsi un Savu kalponi neaizmirsīsi un dosi Savai kalponei dēlu, tad es to Tam Kungam došu visu viņa mūžu, un dzenamam nazim nebūs nākt uz viņa galvu.

Bet tiem nāca palīgs pret šiem, un Hagarieši tapa doti viņu rokā un visi, kas ar tiem bija. Jo tie piesauca Dievu kaujā, un Viņš no tiem likās pielūgties, tāpēc ka tie uz Viņu cerēja.

Tā mēs gavējām un lūdzām savu Dievu, un Viņš mūs paklausīja.

Tu paklausi lūgšanas, visa miesa nāk pie Tevis.

Redzi, bērni ir manta no Tā Kunga, un miesas auglis ir dāvana.

No kā bezdievīgais bīstas, tas viņam uziet, un ko taisnie vēlās, to Viņš tiem dod.

Tad tu sauksi, un Tas Kungs atbildēs, tu brēksi, un Viņš sacīs: redzi, še Es esmu. Ja no sava vidus izraidīsi varmācību, mitēsies ar pirkstiem rādīt un nerunāsi ļauna,

Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.

Un ne vien šī, bet arī Rebeka, kad bija grūta no viena, no Īzaka, mūsu tēva —