TSK · John 14:2

“‹Ja kas nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti un sievu un bērnus un brāļus un māsas un arī turklāt savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.›

‹Bērniņi, Es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs Mani meklēsiet, un kā Es Jūdiem esmu sacījis: uz kurieni Es eju, tur jūs nevarat nākt; tā Es jums tagad saku.›

‹Bet to Es jums esmu sacījis tāpēc, lai, kad tas laiks būs nācis, jūs pieminat, ka Es jums to esmu sacījis. Bet to Es no iesākuma jums neesmu sacījis, tāpēc ka Es biju pie jums.›

‹Jo Es tam rādīšu, cik daudz tam Mana Vārda dēļ jācieš.›”

Ka neviens nešaubās šinīs bēdās; jo jūs paši zināt, ka tās mums ir noliktas.

Tā ka mēs paši jūsu dēļ lepojamies Dieva draudzēs par jūsu pastāvību un ticību iekš visām jūsu vajāšanām un iekš tām bēdām, ko jūs panesat, —

Kur Jēzus kā priekštecētājs par mums ir iegājis, pēc Melhizedeka kārtas par augstu priesteri palicis uz mūžību.

Tad nu tām debes' lietu līdzībām tā vajag tapt šķīstītām, bet tām debes' lietām pašām caur labākiem upuriem, nekā šie ir.

Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka tie tēva zemi meklē.

Un no Jēzus Kristus, kas ir Tas uzticīgais liecinieks, Tas pirmdzimtais no mirušiem un Tas valdītājs pār ķēniņiem virs zemes; kas mūs ir mīlējis un mūs mazgājis no mūsu grēkiem ar Savām asinīm,

‹Kas uzvar, tam Es došu sēdēt ar Mani uz Mana goda krēsla, tā kā Es esmu uzvarējis un sēdies ar Savu Tēvu uz Viņa goda krēsla.›

Un viņš mani garā noveda uz lielu un augstu kalnu un man rādīja lielo pilsētu, svēto Jeruzālemi, kas no debesīm nokāpa no Dieva.