TSK · John 2:4

Bet ķēniņš sacīja: kas man ar jums, jūs Cerujas dēli. Lai viņš lād, jo Tas Kungs viņam ir sacījis: lādi Dāvidu. Kas tad sacīs: kāpēc tu tā dari?

Katram darbam ir nolikts laiks un katram nodomam apakš debess ir savs brīdis.

Tad Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “‹Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu gribi;›” un viņas meita tapa vesela tai pašā stundā.

Tad Jēzus uz tiem saka: “‹Mans laiks vēl nav klāt; bet jūsu laiks ir vienmēr klāt.›

Šos vārdus Jēzus runāja pie Dieva šķirsta, mācīdams Dieva namā. Un neviens Viņu negūstīja, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.

Un priekš Pashā svētkiem Jēzus zinādams, ka Viņa laiks bija nācis, no šīs pasaules iet pie Tā Tēva, tā kā Viņš mīlējis savējos, kas bija pasaulē, tā Viņš tos mīlēja līdz galam.

Un tie uz viņu saka: “Sieva, ko tu raudi?” tā uz tiem saka: “Tie manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur tie Viņu likuši.”

Tad nu uz priekšu mēs nepazīstam nevienu pēc miesas; un jebšu mēs Kristu arī esam pazinuši pēc miesas, tomēr tagad Viņu vairs nepazīstam.