TSK · Proverbs 21:1

Un Es apcietināšu Faraona sirdi un vairošu Savas zīmes un Savus brīnumus Ēģiptes zemē.

Persiešu ķēniņa Kirus pirmā gadā, lai piepildītos Tā Kunga vārds caur Jeremijas muti, Tas Kungs pamodināja Persiešu ķēniņa Kirus garu, ka viņš ar vārdiem un arī ar grāmatām pa visu savu valsti lika izsludināt un sacīt:

Un tie turēja neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas ar prieku. Jo Tas Kungs tos bija priecīgus darījis un uz tiem pagriezis Asīrijas ķēniņa sirdi, ka viņu rokas tapa stiprinātas pie Dieva, Israēla Dieva, nama darba.

Ak Kungs, lai jel Tavas ausis uzklausa uz Tava kalpa lūgšanu un uz Tavu kalpu lūgšanu, kam gribās Tavu vārdu bīties, un lai jel šodien Tavam kalpam labi izdodas, un dod viņam apžēlošanu šā vīra(ķēniņa) priekšā. Bet es biju ķēniņa dzēriena devējs.

Un arī grāmatu pie Asafa, ķēniņa mežu uzrauga, lai tas man dod baļķus priekš Dieva nama pils vārtu nostiprināšanas un priekš pilsētas mūra un priekš tā nama, kur es ieiešu. Un ķēniņš man deva, tāpēc ka Dieva labā roka bija pār mani.

Tu esi izšķēlis avotus un upes, Tu esi izkaltējis varenas upes.

Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.

Jūra redzēja un bēga, Jordāne griezās atpakaļ;

Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.

No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!

Kas uz dziļumu saka: Izsīksti! Un tavus strautus Es darīšu sausus;

Un visi zemes iedzīvotāji ir tā kā nekas, un Viņš dara pēc Sava prāta ar debesu spēku un ar zemes iedzīvotājiem, un neviena nav, kas Viņa roku varētu aizturēt, vai uz Viņu sacīt: ko Tu dari?

Un trešais eņģelis izlēja savu kausu upēs un ūdeņu avotos, un tie palika par asinīm.